Atgriešanās mājās • IR.lv

Atgriešanās mājās

Vēsturiskais interjers veidots tāds, kāds tas varētu būt bijis muižā 19. gadsimtā. Foto — Ieva Salmane
Gunita Nagle

Lielvircavas muižas kungu mājas iekārtojumu veido vairāk nekā 400 vēsturisku priekšmetu, ko kādreizējie īpašnieki no Klopmaņu dzimtas sarūpējuši tieši šai muižai

Kā jau mēdz gadīties, arī Lielvircavas muižas vēsturiskā interjera izveidošanas stāsts sākās ar nejaušību. 2019. gadā viens no senas vācbaltiešu bruņniecības dzimtas pēctečiem, barons Georgs Pēteris fon Klopmanis, viesojās Latvijā un nolēma aizbraukt līdz bijušajam dzimtas īpašumam — Lielvircavas muižai. Ieraudzījis, cik sakopta ir Jelgavas novada pārvaldījumā nodotā ēka un tās apkārtne, viņš bijis līdz sirds dziļumiem aizkustināts. 

Pusgadu vēlāk, kad jau bija sākušies sen plānoti vērienīgi restaurācijas darbi, barons atsūtījis svarīgu ziņu, ka ir gatavs nodot muižas rīcībā mēbeles, kas reiz tajā jau stāvējušas. Vēl vairāk — lai varētu izveidot muižas cienīgu interjeru, fon Klopmanis deponēs arī daudzas ar dzimtas un Baltijas vēsturi saistītas antikvāras lietas. Tas ir nebijis notikums Baltijas valstu mērogā!

Šogad jūlijā, kad pēc divu gadu restaurācijas darbiem Lielvircavas muiža atkal vērusi durvis apmeklētājiem, barons pārliecinājās, ka atjaunoto telpu iekārtojumu tiešām veido viņa dzimtas īpašums: 18. un 19. gadsimta mēbeles, portreti, bruņas, zobeni, ordeņi un desmitiem sadzīves priekšmetu, kurus rotā dzimtas ģerbonis. Kā saka muižas tūrisma pakalpojumu attīstības speciāliste Zanda Zariņa, barons, uzticot muižai savas dzimtas lietas, apliecinājis, ka, lai gan viņa ģimenes ļaudis jau simt gadus dzīvo Vācijā, vācbaltieši Klopmaņi joprojām jūtas piederīgi Latvijai un mīl Lielvircavas muižu kā savējo.   

Viss kā senāk

Muižas viesi, uzkāpuši pa majestātiskajām kāpnēm uz otro stāvu un pagriezušies pa labi, nonāk ēdamistabā, no kuras tālāk var nokļūt viesistabā un spēļu istabā. Ja vien galda piederumi uz sniegbaltā galdauta nestāvētu tik perfekti, būtu viegli iedomāties, ka vēl nupat muižas saimnieki sēdējuši pie galda. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu