Latvijā ir vismaz 30 vēsturisko dārzu, un to vidū ir ne tikai greznās Rundāles pils franču stila dārzs, bet arī muižu un vecsaimniecību dārzi. Kādus stāstus stāsta ar ķērpjiem apaugušās ābeles?
Tomēr, spītējot diviem pasaules kariem un 50 okupācijas gadiem, daži vēsturiskie dārgumi Latvijā ir saglabājušies. Gandrīz pilnībā sagrauti piļu un muižu interjeri, iznīcinātas gleznu kolekcijas un bibliotēkas, bet vēsturiskie dārzi mums ir! Pirms dažiem gadiem Latvijas un Lietuvas dārzkopības zinātnieki Eiropas teritoriālās sadarbības programmā Interreg apzināja vēsturiskos dārzus — Latvijā tādu ir vismaz 30, Lietuvā 25. Visos šajos dārzos, ne tikai slavenajā Rundālē, ir apskatāms brīnišķīgs mantojums — no tā dēvētajiem cara un Ulmaņa laikiem saglabājušies augļkoki, vairāku paaudžu garumā loloti rožu, jasmīnu un peoniju krūmi. Viens no interesantākajiem vēsturiskajiem dārziem saglabājies vietā, kur vismazāk cerību to ieraudzīt, — Zemgales viducī, rapšu un labības lauku ieskauts, slēpjas gandrīz simtgadīgs augļkoku dārzs, kam brošu piesprauduši mūžveci, bet joprojām ziedoši jasmīnu un rožu krūmi. Ko par Latvijas dārzkopības vēsturi var uzzināt šādā vecā dārzā?
Dzimtas vēsture 59 ābelēs
Saimniecībai Vilki ir palaimējies, ka tajā vienas ģimenes ļaudis rosās sestajā paaudzē — māju ar 11 hektāriem zemes 1933. gadā nopirka tagadējās saimnieces Laumas Puriņas vecvectēvs Jānis Būdiņš. «Mums būtībā ir trīs dārzi,» stāsta Lauma. «Visvecākais ir vecvectēva stādītais. Vēl ir mammas Ināras un viņas brāļa veidotais dārzs, kam ir gadi 30. Un tagad līdzās mūsu veidotajam dendrārijam zeļ vēl viens augļkoku dārzs, kurā sastādītas vēsturisko šķirņu ābeles. Saprotam, ka esam neprātīgi, visa drusku par daudz, bet gribas.»
Šovasar Lauma dārzā saskaitījusi 59 ābeles, un visas ir vēsturiskas — gan vecvectēva un mammas, gan Laumas pirms diviem gadiem stādītās.
Vecās ābeles ir joprojām zaļojoša liecība pagājušā gadsimta augļkoku dārzu modei, bet pašas Laumas un viņas vīra stādītās vēsturisko šķirņu ābeles, vēl pavisam maziņas, stāsta par šķirnēm, kas veidoja Eiropas augļkoku dārzus pirms diviem gadsimtiem un vēl senāk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.