From 19 to 20: Croatia to join the Eurozone on 1 January 2023

  • Mortens Hansens
  • 13.07.2022.
Latvijas un Horvātijas valsts karogi pie Rīgas pils. Foto - Evija Trifanova, LETA

Latvijas un Horvātijas valsts karogi pie Rīgas pils. Foto - Evija Trifanova, LETA

Since expansion of the Eurozone hasn’t happened since Lithuania joined 7 ½ years ago, I found it timely with just a few words on the latest newcomer, Croatia, incidentally also the last country to join the EU back in 2013.

The ECB’s biennial Convergence Report assessed Croatia favourably in terms of the accession criteria (inflation, fixed exchange rate, long-term interest rates, government budget deficit and government debt) as can be seen from this ECB press release from 1 June 2022 so it comes as no surprise that today (12 July 2022) the Council of the European Union formally approved Croatia’s accession.

No country, which has been favourably assessed by an ECB Convergence Report, has ever been rejected; the only rejection ever following a negative assessment was given to Lithuania (sorry for reminding you) in 2006 due to the country not meeting the inflation criterion.

The Eurozone thus continues its expansion although the 2015 – 2023 period is so far the longest period with no country joining. The timing of countries and their Eurozone accession is provided in Table 1. For reasons I am frankly not aware of (?), accession to the Eurozone always happens on 1 January.

 Foto - 

Next in line for euro adoption is Bulgaria, which is aiming for 1 January 2024. Let’s see….

 

Morten Hansen is Head of the Economics Department at Stockholm School of Economics in Riga and Vice-Chairman of the Fiscal Discipline Council of Latvia.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dace Tavare

Tuvāko piecu gadu laikā 39% prasmju būs novecojušas – kā veicināt nepārtrauktu izaugsmi?

Straujā digitalizācija un mākslīgā intelekta attīstība jau šobrīd būtiski maina darba tirgu, tajā nepieciešamās prasmes un kompetences. Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “The Future of Jobs Report 2025” paredz, ka līdz 2030. gadam digitalizācija un mākslīgā intelekta attīstība radīs aptuveni 170 miljonus jaunu darba vietu, kamēr 92 miljoni izzudīs, bet 39% no šobrīd nepieciešamajām prasmēm būs novecojušas.

Viedoklis Kaspars Fogelmanis

Bizness ārpus Rīgas – vajadzīgi darbinieki, dzīvokļi un pašvaldību interese

Par uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām tiek spriests gadiem ilgi, taču daudzviet Latvijā nekādu biznesa “uzrāvienu” nejūt – jauni cilvēki ir spiesti aizbraukt, jo nav darba. Veidojas paradoksāla situācija – vienlaikus dzirdam par darbinieku trūkumu un to, ka nevar atrast darbu.

Viedoklis Olga Dzene

Darba snieguma vērtēšana nav eksāmens

Gada beigas uzņēmumos tradicionāli ir arī laiks, kad notiek darba snieguma novēršana un darbinieku attīstības plānošana nākamajam gadam. Aktuālākās tendences liecina, ka neapmierinātība ar darba snieguma novērtēšanu pieaug gan starp darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Kamēr darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, kas nesniedz reālu pienesumu, darbinieki uzskata, ka process nav taisnīgs.

Viedoklis Māris Baltrums

Kas notiek ar Latvijā radītajiem stikla atkritumiem

Kas patērētājam būtu jāzina par stikla atkritumiem Latvijā? Kā nodrošināt, ka stikls tiek izmantots atkārtoti, nevis izmests atkritumos? Ir dažas lietas, ko vajadzētu zināt patērētājiem, ja tiem rūp taupīga attieksme pret dabas resursiem un planētas nākotne.

Jaunākajā žurnālā