From 19 to 20: Croatia to join the Eurozone on 1 January 2023

  • Mortens Hansens
  • 13.07.2022.
Latvijas un Horvātijas valsts karogi pie Rīgas pils. Foto - Evija Trifanova, LETA

Latvijas un Horvātijas valsts karogi pie Rīgas pils. Foto - Evija Trifanova, LETA

Since expansion of the Eurozone hasn’t happened since Lithuania joined 7 ½ years ago, I found it timely with just a few words on the latest newcomer, Croatia, incidentally also the last country to join the EU back in 2013.

The ECB’s biennial Convergence Report assessed Croatia favourably in terms of the accession criteria (inflation, fixed exchange rate, long-term interest rates, government budget deficit and government debt) as can be seen from this ECB press release from 1 June 2022 so it comes as no surprise that today (12 July 2022) the Council of the European Union formally approved Croatia’s accession.

No country, which has been favourably assessed by an ECB Convergence Report, has ever been rejected; the only rejection ever following a negative assessment was given to Lithuania (sorry for reminding you) in 2006 due to the country not meeting the inflation criterion.

The Eurozone thus continues its expansion although the 2015 – 2023 period is so far the longest period with no country joining. The timing of countries and their Eurozone accession is provided in Table 1. For reasons I am frankly not aware of (?), accession to the Eurozone always happens on 1 January.

 Foto - 

Next in line for euro adoption is Bulgaria, which is aiming for 1 January 2024. Let’s see….

 

Morten Hansen is Head of the Economics Department at Stockholm School of Economics in Riga and Vice-Chairman of the Fiscal Discipline Council of Latvia.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Romans Djakons

Kā spēcināt Latvijas izglītības sistēmas konkurētspēju?

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par veidiem, kā stiprināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, jo pastāv riski, ka Latvija kā valsts var zaudēt augstākās izglītības jomu. No vienas puses – Latvijas jauniešu kļūst mazāk, no otras puses – arvien vairāk no tiem dažādu iemeslu dēļ izvēlas studēt ārvalstīs. Es uzskatu, ka izglītības konkurētspējas stiprināšana ir jāsāk jau vidusskolā, jo spēcīga vidējā izglītība ļaus mums noturēt gan vairāk studentus Latvijā, gan cels kopējo izglītības līmeni.

Viedoklis Aivars Kagainis

Vai patvaļīga būvniecība Latvijā ir regulāra prakse?

Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Rīga sadārdzina Latviju

Gada inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta, pieaugot līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% iepriekšējos divos mēnešos. Mēneša inflācija bija oktobrim tipiska jeb 0,4%. Lai arī vēl nezinām šobrīd notiekošo algu izmaiņu datus, bet nav šaubu, ka šāds cenu kāpums tikai mēreni kaitē pirktspējai - neto algas gada pirmajā pusē auga par desmito daļu, nav ticami, ka algu kāpums varētu pēkšņi “nobrukt” līdzi inflācijas līmenim, jo reģistrētā bezdarba līmenis turpina slīdēt lejup jau no vēsturiski nepieredzētiem līmeņiem.

Jaunākajā žurnālā