From 19 to 20: Croatia to join the Eurozone on 1 January 2023

  • Mortens Hansens
  • 13.07.2022.
Latvijas un Horvātijas valsts karogi pie Rīgas pils. Foto - Evija Trifanova, LETA

Latvijas un Horvātijas valsts karogi pie Rīgas pils. Foto - Evija Trifanova, LETA

Since expansion of the Eurozone hasn’t happened since Lithuania joined 7 ½ years ago, I found it timely with just a few words on the latest newcomer, Croatia, incidentally also the last country to join the EU back in 2013.

The ECB’s biennial Convergence Report assessed Croatia favourably in terms of the accession criteria (inflation, fixed exchange rate, long-term interest rates, government budget deficit and government debt) as can be seen from this ECB press release from 1 June 2022 so it comes as no surprise that today (12 July 2022) the Council of the European Union formally approved Croatia’s accession.

No country, which has been favourably assessed by an ECB Convergence Report, has ever been rejected; the only rejection ever following a negative assessment was given to Lithuania (sorry for reminding you) in 2006 due to the country not meeting the inflation criterion.

The Eurozone thus continues its expansion although the 2015 – 2023 period is so far the longest period with no country joining. The timing of countries and their Eurozone accession is provided in Table 1. For reasons I am frankly not aware of (?), accession to the Eurozone always happens on 1 January.

 Foto - 

Next in line for euro adoption is Bulgaria, which is aiming for 1 January 2024. Let’s see….

 

Morten Hansen is Head of the Economics Department at Stockholm School of Economics in Riga and Vice-Chairman of the Fiscal Discipline Council of Latvia.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā