From 19 to 20: Croatia to join the Eurozone on 1 January 2023

  • Mortens Hansens
  • 13.07.2022.
Latvijas un Horvātijas valsts karogi pie Rīgas pils. Foto - Evija Trifanova, LETA

Latvijas un Horvātijas valsts karogi pie Rīgas pils. Foto - Evija Trifanova, LETA

Since expansion of the Eurozone hasn’t happened since Lithuania joined 7 ½ years ago, I found it timely with just a few words on the latest newcomer, Croatia, incidentally also the last country to join the EU back in 2013.

The ECB’s biennial Convergence Report assessed Croatia favourably in terms of the accession criteria (inflation, fixed exchange rate, long-term interest rates, government budget deficit and government debt) as can be seen from this ECB press release from 1 June 2022 so it comes as no surprise that today (12 July 2022) the Council of the European Union formally approved Croatia’s accession.

No country, which has been favourably assessed by an ECB Convergence Report, has ever been rejected; the only rejection ever following a negative assessment was given to Lithuania (sorry for reminding you) in 2006 due to the country not meeting the inflation criterion.

The Eurozone thus continues its expansion although the 2015 – 2023 period is so far the longest period with no country joining. The timing of countries and their Eurozone accession is provided in Table 1. For reasons I am frankly not aware of (?), accession to the Eurozone always happens on 1 January.

 Foto - 

Next in line for euro adoption is Bulgaria, which is aiming for 1 January 2024. Let’s see….

 

Morten Hansen is Head of the Economics Department at Stockholm School of Economics in Riga and Vice-Chairman of the Fiscal Discipline Council of Latvia.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.

Viedoklis Kristiāna Kalniņa

Konvencija pret vardarbību nav drauds. Tā ir mūsu sabiedrības spogulis – un tieši tas biedē visvairāk

To šajās dienās varētu teikt ikviens, kurš reiz centies runāt par dzimtē balstītu vardarbību un piedzīvojis, īpaši jau meitenes un sievietes – jo skaidrāk mēģini to izskaidrot, jo vairāk jūties nevēlamama, neadekvāta, pārspīlējoša. Vardarbība – fiziska, emocionāla, seksuāla - nebūt nav tēma, kurā “katram ir savs viedoklis”. Tā ir tēma, kurā informētība, profesionāla izpratne un personīgā pieredze vēsturiski bieži sastopas ar sabiedrības, un šoreiz arī ar daudzu politiķu vēlmi – nedzirdēt, nepaskatīties pārāk tuvu un neieklausīties, ja tas izjauc ierasto mieru.

Viedoklis Ināra Ziemele

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Jaunākajā žurnālā