Ukrainas kara balsis. Mani gribēja nošaut • IR.lv

Ukrainas kara balsis. Mani gribēja nošaut

Andrijs Seļeckis ir viens no nedaudzajiem brīvprātīgajiem šoferiem, kurš ilgu laiku riskēja šķērsot tā dēvēto kontakta līniju starp abām armijām, lai nogādātu palīdzību cilvēkiem, kas dzīvo okupācijā. Foto no privātā arhīva
Mārtiņš Galenieks

Andrijs Seļeckis pirms kara darbojās tūrisma biznesā. Viņš dzīvo Novovoroncovkā, vienā no nedaudzajām vietām Hersonas apgabalā, ko nav okupējusi Krievijas armija. Šobrīd viņš kā  Ukrainas Sarkanā Krusta brīvprātīgais izvadā humāno palīdzību cilvēkiem, kas palikuši frontes līnijas tuvumā.  

Viņš regulāri braukā pa lauku apvidiem, kuros palikusi apmēram trešā daļa no iedzīvotājiem, kas tur mita pirms Krievijas iebrukuma. Kāpēc cilvēki izvēlas nebēgt projām, riskējot nokļūt artilērijas apšaudēs vai okupācijā? Iemesli ir dažādi, stāsta Andrijs. Daudziem vienkārši nav, kurp doties, un bailes no bēgļu gaitām ir vēl lielākas nekā no briesmām, kas draud mājās. Daži ir pārāk veci, citi vēlas palikt un rūpēties par saimniecību, taču ekonomiskā dzīve te ir pilnīgi apstājusies, par spīti tam, ka patlaban ir ražas novākšanas laiks.

«Labība uz lauka iet bojā, jo zemnieki nevar to novākt degvielas trūkuma un apšaužu dēļ — pēc tām lauki nereti vienkārši nodeg ugunsgrēkā,» Andrijs stāsta. «Pat ja apkārtnē vēl darbojas kāds veikals, cilvēkiem nav naudas, lai tajā kaut ko iegādātos. Tāpēc mēs cenšamies aizvest viņiem pārtiku un higiēnas preces.»

Tās ir lietas, kuru trūkst arī Krievijas okupētajā Hersonas apgabala daļā un pašā Hersonā, kur humāno palīdzību ilgu laiku centās nogādāt no Ukrainas bruņoto spēku kontrolē esošās teritorijas. Hersonu un lielāko apgabala daļu Krievija bez milzīgām kaujām okupēja pirmajās kara dienās jau februārī. Sākumā tur notika protesti pret okupantiem, taču, situācijai kļūstot ekonomiski arvien sliktākai, kā arī pastiprinoties Krievijas specdienestu kontrolei un vardarbīgai protestu apspiešanai, vismaz puse iedzīvotāju okupētās teritorijas ir pametuši, bet palikušie dzīvo bailēs. Andrijs ir viens no nedaudzajiem brīvprātīgajiem šoferiem, kas ilgu laiku riskēja šķērsot tā dēvēto kontakta līniju starp abām armijām, lai nogādātu palīdzību cilvēkiem, kas dzīvo okupācijā, un situācijas šausmas piedzīvojis uz savas ādas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu