Digitālo prasmju attīstība jāvirza uzņēmējiem

Ilustratīvs foto: pixabay.com
Kaspars Karaševskis

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvijas rezultāts ir zemāks par vidējo Eiropas Savienībā. Aptuveni pusei iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, un tendence, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir negatīva.

Vienlaikus jāņem vērā, ka digitālās prasmes šobrīd ir gandrīz tikpat svarīgas kā elpošana – tās palīdz veidot kontaktus, atrast darbu vai darbiniekus un sasniegt mērķus gan profesionālajā, gan privātajā sfērā.

Nav šķēršļu

Jāuzsver, ka nav nekādu šķēršļu, kas mūs kavētu attīstīt digitālās prasmes, un visbūtiskāko virzību attīstībā var sniegt tieši uzņēmēji. Ja darba devēji motivēs darbiniekus attīstīt digitālas prasmes, tad konkurētspēju paaugstinās ne tikai darbinieks, bet arī uzņēmums kopumā.

Digitālās prasmes sniedz ieguvumus un sekmē konkurētspēju ne tikai biznesa vidē.

Tās palīdz taupīt laiku un naudu arī ikdienā – dažādas preces varam iegādāties Amazon vai Ebay, ceļojumus izvēlēties Booking.com u.tml. Darba tirgū tās sekmē konkurētspēju, turklāt jau tuvākajā nākotnē tās kļūst aizvien svarīgākas.

Šogad 40% no globālā darbaspēka veido tieši gabaldarbu ekonomika. Prognozes liecina, ka 2030.gadā šis apjoms sasniegs jau 80%. Tas nozīmē, ka dažādu nozaru profesionāļi var sniegt pakalpojumus vienam vai vairākiem uzņēmumiem no jebkuras vietas pasaulē. Bez digitālajām prasmēm tas nebūtu iespējams.

Pat strādājot salīdzinoši vienkāršu darbu, piemēram, par kurjeru uzņēmumos Wolt un Bolt, ir nepieciešamas pamata digitālās prasmes. Ja pirms 10 gadiem daudzi uz gabaldarbu ekonomiku jeb patstāvīgajiem darbiniekiem (freelancers – angliski) raudzījās skeptiski, uzsverot darba līguma nozīmi un nepieciešamību strādāt birojā, ievērojot noteiktu darba kultūru, pandēmija spēles noteikumus krietni mainīja.

Labi speciālisti kļūst aizvien dārgāki

Digitālās prasmes palīdz uzlabot uzņēmumu konkurētspēju. Pakalpojumus, preces vai zīmolus visbiežāk meklējam Google meklētājā vai sociālajos medijos. Ja uzņēmums nespēj nodrošināt sev augstu vietu Google meklētājā, ieteicams pirmajā lapā, tas pamatīgi zaudē priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem.

Ja lielajiem uzņēmumiem ar plašāku budžetu šos pakalpojumus var nodrošināt profesionāli uzņēmumi, mazajiem, mikro un vidējiem uzņēmumiem nereti jāizlīdzas pašu spēkiem. Arī gadījumos, ja ir iespēja algot profesionāli, ir nepieciešamas pamatzināšanas par e-komerciju, sociālajiem medijiem un zīmola virzīšanu digitālajos kanālos, lai saprastu un novērtētu, vai saņemtais ārpakalpojums ir kvalitatīvs.

Pilnveidojoties tehnoloģijām, arī digitālā mārketinga un e-komercijas pakalpojumi un labi speciālisti kļūst dārgāki. Mazie, mikro un vidējie uzņēmumi ar zemāku apgrozījumu ne vienmēr var atļauties labus speciālistus, tāpēc vēl svarīgāka ir digitālo prasmju pilnveide, lai daudzus vajadzīgos uzdevumiem varētu paveikt pašu spēkiem.

Maza valsts ar lielām iespējām

Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konkurētspēja digitālo prasmju jomā jāsalīdzina noteiktā kontekstā. Ja raugāmies uz visām pasaules valstīm kopumā, Latvija atrodas labās pozīcijās. Ja salīdzinām ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju – esam pēdējie visos rādītājos. Mums ir mazākais e-komercijas apjoms un, lai gan pēdējā gadā bijis 40% pieaugums, arī tas bijis lēnāks nekā Lietuvā.

Labā ziņa – Latvijai ir, kur augt. Esam maza valsts ar lielām iespējām – ātri varam ieviest ikvienu risinājumu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ arī igauņi ir tik veiksmīgi, un 98% valsts sektora pakalpojumu jau ir digitalizēti. Salīdzinājumam var minēt Vāciju, kur lielā iedzīvotāju skaita dēļ digitālās transformācijas procesi norisinās daudz lēnāk.

Latvijā nav nekādu traucēkļu digitālo prasmju attīstībai, taču pagaidām pietrūkst motivācijas.

Risinājums, manuprāt, slēpjas uzņēmēju rokās – ja uzņēmumi atbalstīs digitālo prasmju apguvi līdzīgi kā valodu zināšanas, arī darba ņēmējiem būs motivācija tās pilnveidot. Tiklīdz sapratīsim, ka digitālās prasmes ietekmē katra individuālo un uzņēmumu kopējo konkurētspēju starptautiskā līmenī, to pilnveide ievērojami paātrināsies.

Galvenais, lai nebūtu par vēlu, jo jau šobrīd Latvijā aktīvi ienāk ārvalstu jaunuzņēmumi, kuru biznesa procesi ir automatizēti un efektīvāki, kas pamatīgi uzlabo konkurētspēju, salīdzinot ar vietējiem uzņēmumiem. Mūsdienās gan indivīdu, gan uzņēmumu vienīgā konkurētspējas priekšrocība ir ātrums, kādā mēs spējam mainīties un pielāgoties jaunajam – digitālajam laikmetam.

Autors Kaspars Karaševskis ir Ekonomikas un kultūras augstskolas vieslektors.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu