Melleņu klimpas armēniski • IR.lv

Melleņu klimpas armēniski

Naira Hačatrjana (pa kreisi) un Gohara Aslanjana. Foto –Zane Eniņa
Zane Eniņa

Armēņu tulkotājas par latviešu valodu un to, kāpēc Andris Kalnozols viņu valstī kļuvis tik populārs

Ar tulkotājām Nairu Hačatr-janu (Naira Khachatryan) un Goharu Aslanjanu (Go­hara Aslanyan) iepazīstos Ventspilī, Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā. Abas no latviešu uz armēņu valodu tulko rakstnieka Māra Bēr­zi­ņa romānu Svina garša. Šis nav pirmais latviešu literatūras darbs, kurš ar abu tulkotāju starpniecību sasniegs armēņu lasītājus. Mūsu saruna par viņu pieredzi un latviešu valodas zināšanām notiek latviski ar nelielu itāļu valodas piedevu, jo Gohara jau vairākus gadus dzīvo Itālijā.

Kā tas nākas, ka protat latviešu valodu?
Naira. Kā kādreiz teica LU Filoloģijas fakultātes profesore Lidija Leikuma, mēs esam apdāvinātas studentes! (Smejas.) Ja nopietni, stāsts ir šāds: izcilie latviešu dzejnieki Jānis Peters, Imants Ziedonis un Uldis Bērziņš bija nolēmuši, ka pietiek tulkot latviešu darbus ar krievu valodas starpniecību, pašiem jāaudzina savi tulkotāji, un no visām padomju republikām sapulcināja jaunus cilvēkus, kuri grib mācīties latviešu valodu un literatūru. Tā 1988. gadā mēs kļuvām par Latvijas Universitātes studentēm.

Cik šādu studentu bija?
Gohara. Mēs bijām 32.

Naira. Pabeidzām kādi divdesmit.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu