
Ilustratīvs attēls
Pērn Bērnu un pusaudžu resursu centrā (PRC) palīdzību saņēma vairāk nekā 2400 pusaudžu un viņu tuvinieku no visas Latvijas, savukārt šā gada pirmajos četros mēnešos atbalstu ir saņēmuši jau vairāk nekā 1000 jauniešu. PRC dati rāda, ka kopš 2021. gada sākuma ir gandrīz dubultojies zemi un vidēji zemi funkcionējošo pusaudžu skaits, kas vēršas pie mums pēc palīdzības. Šie jaunieši nevar vai ar lielām grūtībām paveic tās ikdienas darbības, kas no viņiem tiktu sagaidītas. Piemēram, pusaudzis nevar piecelties no gultas, bieži kavē vai neapmeklē skolu, atrodas pastāvīgos konfliktos ar saviem ģimenes locekļiem, ir gandrīz pilnībā izolējies no saviem draugiem, interešu izglītības pulciņiem un citām sociālām aktivitātēm. Tam klāt var nākt agresija, domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājumi, atturīga, izvairīga uzvedība un citi simptomi.
Pašlaik psihiatra pakalpojumu saņem jau katrs trešais PRC klients, un šā gada pirmajos četros mēnešos psihiskā veselības stāvokļa dēļ slimnīcā bija jāievieto divas reizes vairāk pusaudžu nekā pagājušogad visa gada laikā.
Līdzīgi rādītāji ir arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieka un psihiatra Ļeva Poluņina un viņa kolēģu veiktajā pētījumā par tendencēm BKUS psihiatrijas pacientu raksturojumā Covid-19 pandēmijas laikā. Apkopotie dati norāda uz pieaugošu tendenci neatliekami uzņemamo pacientu skaitā tieši pusaudžu vecuma grupā. Līdzīgi arī kolēģi slimnīcā arvien biežāk ir novērojuši bērnu un pusaudžu depresiju, sevis ievainošanu ar asiem priekšmetiem vai tīšu saindēšanos.
Klātienes mācības un dažādu ar Covid-19 pandēmiju saistīto ierobežojumu atcešana diemžēl situāciju nav uzlabojusi, un mūsu klientu un BKUS Psihiatrijas klīnikas pacientu stāvoklis šķietami tikai pasliktinās.
Par laimi, lielākā daļa pusaudžu nav un nebūs ne PRC, ne BKUS Psihiatrijas klīnikas apmeklētāji, tādēļ, lai runātu par Covid-19 ietekmi uz Latvijas pusaudžiem, mums ir jāskatās dati no ģenerālās populācijas jeb dati par parastiem bērniem, kuriem pašlaik klājas, kā pusaudži saka - normāli. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pētnieces Baiba Martinsone un Ieva Stokenberga ir veikušas pirmo longitudinālo pētījumu par garīgās veselības veicināšanas pasākumiem Latvijas skolās Covid–19 pandēmijas laikā, pastarpināti iegūstot datus, par ierobežojošo pasākumu ietekmi uz pusaudžu mentālo veselību. Pētījuma dati liecina, ka būtiskas izmaiņas mentālās veselības stāvoklī pusaudžiem netiek novērotas.
Tas nozīmē, ka Latvijā pusaudži kopumā pandēmiju ir pārdzīvojuši bez vērā ņemamām problēmām. Tomēr šajā laikā nav noticis tas dabīgais sociāli emocionālo prasmju kāpums, kādam vajadzētu būt, bērnam pieaugot.
Proti, nav pietiekami attīstījušās prasmes saprast sevi un citus, veidot attiecības, pārvaldīt savas emocijas, domas un uzvedību, pieņemt lēmumus un citas prasmes, kas skar domāšanu, uzvedību, sadarbību un problēmrisināšanu.
Šis pētījums apstiprina arī PRC un BKUS novērojumus par pusaudžiem, kuri ir vērsušies pēc palīdzības. Pētījuma dati liecina - lai gan kopumā pusaudži pandēmiju pārdzīvojuši salīdzinoši viegli, tomēr ir pusaudžu grupas, kuras pandēmija ietekmējusi spēcīgāk. Iezīmējas tendence, kas norāda, ka tiem bērniem, kuriem pirms pandēmijas bija tikai nelielas grūtības (piemēram, paaugstināta trauksme, grūtības socializēties, uzvedības traucējumi un citas eksternalizētas un internalizētas problēmas), pandēmijas ietekmē stāvoklis strauji pasliktinājās. Patlaban vērojama situācija, ka šie pusaudži ar “lielu vilni” ir kļuvuši par PRC un BKUS klientiem.
Ņemot vērā iepriekšminētos datus, svarīgi domāt, ko varētu darīt, lai pusaudžu situāciju Latvijā uzlabotu un viņiem nebūtu nepieciešama speciālistu palīdzība.
Pašlaik vairāk kā jebkad ir nepieciešams stiprināt pirmo fronti mentālās veselības profilaksē – sociāli emocionālo prasmju attīstīšanu skolās.
Iepriekšminētā pētījuma dati parāda, ka šo prasmju mācīšana audzināšanas stundās pēc pierādījumos balstīta un pētnieciski pamatota modeļa kalpo kā aizsargs mentālās veselības grūtībām pilnībā visiem skolēniem. Tas samazinātu slodzi, kuru šobrīd uz saviem pleciem ir uzņēmušies Pusaudžu resursu centra, BKUS un citi mentālās veselības speciālisti Latvijā. Nemaz nerunājot, ka šādu prasmju mācīšana palielina skolēnu akadēmisko sniegumu, veicina pozitīvu skolas iekšējo klimatu un kopumā uzlabo skolēnu uzvedību un attieksmi. Te gan noteikti ir vērts atcerēties, ka ne tikai izglītības iestādēs, bet arī bērna ģimenē notiek emocionālo prasmju apguve. Starptautiska zinātniska projekta ietvaros Latvijas Universitātes un citi Eiropas zinātnieki un praktiķi ir izstrādājuši rokasgrāmatu ar praktiskiem padomiem, kas var noderēt gan izglītības iestāžu darbiniekiem, gan var būt kā palīgs vecākiem garīgās veselības stiprināšanai ģimenēs. Rokasgrāmata sniedz atbalstu vecākiem audzināšanas aspektos, palīdzot izprast, kā izrādīt mīlestību ikdienā, kā efektīvi pieskatīt un disciplinēt, kā būt labam paraugam savam bērnam un pēc iespējas labāk sadarboties ar izglītības iestādi.
Paralēli ir svarīgi stiprināt gan Pusaudžu resursu centra, gan Bērnu slimnīcas kapacitāti, lai pusaudži, kuri ir saskārušies ar nopietnām grūtībām pēc pandēmijas, un viņu ģimenes varētu savlaicīgi saņemt profesionālu palīdzību. Šodien rindā uz PRC pakalpojumu gaida 519 pusaudži visā Latvijā, un tas nozīmē, ka palīdzību viņi saņem novēloti. Turklāt, pusaudžu mentālās veselības stāvoklim kļūstot arvien smagākam, ir nepieciešams veicināt speciālistu kvalifikācijas celšanu, jaunu, pierādījumos balstītu terapijas metožu ieviešanu, kā arī attīstīt programmu un pakalpojumu klāstu kopumā.
Rūpes par bērniem nav tikai atsevišķu iestāžu vai organizāciju ziņā. Ļoti būtiski ir apzināties, ka, tikai sadarbojoties, savstarpēji atbalstot bērnu, kuram ir grūtības, un strādājot tandēmā ar ģimeni, var tikt sasniegti vislabākie rezultāti.
Autore ir Bērnu un pusaudžu resursu centra speciāliste un sadarbības projektu vadītāja
Izmantoti dati no:
- Pusaudžu resursu centra iekšējās statistikas dati
- Garīgās veselības veicināšana skolās: longitudināls pētījums pandēmijas laikā
Dr. psych. asoc. prof. Ieva Stokenberga, Dr.psych. prof. Baiba Martinsone, Latvijas Universitāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.
- Trends in pediatric psychiatric inpatient characteristics during the COVID 19 pandemic at Children's Clinical University Hospital, Riga, Latvia.
Poluņins Ļevs1,2, Matīss Linde1, Diāna Lismane1, Madara Krišjāne1, Nikita Bezborodovs1,2
1Rīga Stradiņš University, Riga, Latvia
2 Children's Clinical University Hospital, Riga, Latvia
Atsauces
Murray, C., & Malmgren, K. (2005). Implementing a teacher–student relationship program in a high-poverty urban school: Effects on social, emotional, and academic adjustment and lessons learned. Journal of school psychology, 43(2), 137-152.
Payton, J., Weissberg, R. P., Durlak, J. A., Dymnicki, A. B., Taylor, R. D., Schellinger, K. B., &Pachan, M. (2008). The Positive Impact of Social and Emotional Learning for Kindergarten to Eighth-Grade Students: Findings from Three Scientific Reviews. Technical Report. Collaborative for Academic, Social, and Emotional Learning (NJ1).
Zins, J. E., Weissberg, R. P., Wang, M. C., & Walberg, H. J. (2004). The scientific base linking social and emotional learning to school success. Boys in Schools Bulletin, 7 (2), 34-43.