ES potenciālo sankciju sarakstā ir nonācis arī Krievijas pareizticīgo patriarhs Kirils I, kas nodrošina garīgo aizsegu Kremļa iebrukumam Ukrainā, pretī saņemot milzīgus līdzekļus savai baznīcai
Kad jau bija sācies Krievijas iebrukums Ukrainā, Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarham Kirilam I bija ieplānota Zoom tikšanās ar Romas pāvestu Francisku. Tā izvērtās par ļoti neveiklu sarunu. Abi reliģiskie līderi bija pirms tam sadarbojušies, lai pārvarētu 1000 gadus seno šķelšanos starp kristīgajām baznīcām Austrumos un Rietumos. Taču šā gada martā notikušās tikšanās laikā viņi atradās bezdibeņa pretējās pusēs. Kirils 20 minūtes lasīja iepriekš sagatavotas piezīmes, atkārtojot Krievijas prezidenta Vladimira Putina argumentus, ka karš Ukrainā nepieciešams, lai attīrītu to no nacistiem un pretotos NATO paplašināšanai.
Francisks bija acīmredzami apmulsis. «Brāli, mēs neesam valsts varas garīdznieki,» pāvests esot teicis Kirilam, vēlāk viņš pats stāstīja laikrakstam Corriere della Sera, piebilstot, ka «patriarhs nevar pārvērsties par Putina altārzēnu».
Šodien Kirils atšķiras ne tikai no Franciska, bet arī no lielas pasaules daļas. Aptuveni 100 miljonu ticīgo līderis Kirils (75) ir licis sava pareizticīgās kristietības atzara likteni uz ciešu un abpusēji izdevīgu aliansi ar Putinu, piedāvājot viņam garīgu aizsegu, kamēr viņa baznīca — un, iespējams, arī viņš pats — no Kremļa saņem lielu naudu, kas ļauj paplašināt savu ietekmi pareizticīgo pasaulē.
Šī vienošanās ir padarījusi Kirilu par kaut ko vairāk nekā tikai vēl vienu Putina «aparatčiku», oligarhu vai izpalīgu, uzskata kritiķi. Viņš ir kļuvis par būtisku daļu nacionālistiskajā ideoloģijā, uz kā balstās Kremļa ekspansijas plāni.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.