Dārzs visiem un nevienam • IR.lv

Dārzs visiem un nevienam

Kopienas dārziņu Augnīca Andrejostā par savām otrajām mājām dēvē arī vides zinātniece Elīna Logina. Foto – Deivids Midegs
Monta Kaiva Konovalova

Komunālie dārziņi sētās, pagalmos un pat uz jumtiem. Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Latvijā šopavasar arvien vairāk rodas kopienas dārzi

opienas, urbānais vai komunālais dārzs — pastāv vairāki veidi, kā saukt vietu, kurā kāda domubiedru grupa uzņemas kopīgi saimniekot viena dārza teritorijā. Kopienas dārzkopības princips ir vienkāršs — dalībnieki sanāk kopā un savstarpēji sadala pienākumus, audzē pārtiku, ziedus un arī attiecības. Tam ir daudz priekšrocību, no paaugstinātas uztura kvalitātes  un naudas taupīšanas līdz pilsētas teritorijas un tās zaļo zonu uzlabošanai.

Lai gan urbānie dārzi kļuvuši īpaši populāri pēdējās desmitgadēs, tiem ir sena vēsture, tikpat sena, cik pilsētnieku vēlmei pēc individuāliem dārziņiem. Ne velti jau pirms simts gadiem dzejnieks Aleksandrs Čaks rakstījis: «Man dzīves vieta pašos centra mūros, kur dārzs viens puķu pods uz ķebļa istabā.» Šķiet, šai ziņā nekas daudz nav mainījies, jo par īstu dārziņu pilsētas centrā daudzi joprojām var tikai sapņot. Tomēr netrūkst arī entuziastu, kuri sapni par kopienas dārzu īsteno.

Oāze pilsētas sirdī

Tie, kuri piektdienas vakarus pavadījuši Andrejostas kvartālā, noteikti zina, ka te skan skaļa mūzika un notiek pasākumi. Taču, visticamāk, vien retais manījis, ka turpat aiz trokšņainā klubu kvartāla pie milzu žoga zied ābeles, mežvīni un pie vecām, putekļainām sliedēm bijušā dzelzceļa uzrauga namiņa pagalmā atrodas kopienas dārziņš Augnīca. To par savām otrajām mājām dēvē arī jaunā vides zinātniece Elīna Logina, viena no trīsdesmit aktīvajiem Augnīcas biedriem. Kopā ir aizraujošāk, izdevīgāk, jautrāk, tas ir lielisks veids, kā komunicēt ar draugiem, jo kopienas dalībnieki rīko pasākumus, diskusijas un pat koncertus.

«Augnīca ir biedrība jeb bezpeļņas organizācija, kurā domubiedri un interesenti apvienojušies ar mērķi veicināt vides komunikāciju, kopienas veidošanos un urbānās dārzniecības iemaņu attīstību pilsētvidē,» stāsta Elīna. Ideja par kopienas dārzu viņai kopā ar draugiem esot radusies laikā, kad piedalījušies līdzīga dārza veidošanā Laikmetīgās mākslas biennālē RIBOCA. «2020. gadā mēs, četri vides zinātnes studenti, piedalījāmies projektā Viss zied, audzējot savu urbāno dārzu,» viņa atceras. Rušināties pa dārziņu Elīnai iepatikās tik ļoti, ka radās ideja par ilgtermiņa dārzkopības projekta veidošanu. «Meklējām iespējas, kā varētu kaut ko līdzīgu turpināt šeit pat, Andrejostā,» viņa stāsta.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu