Dārzs visiem un nevienam

Kopienas dārziņu Augnīca Andrejostā par savām otrajām mājām dēvē arī vides zinātniece Elīna Logina. Foto – Deivids Midegs
Monta Kaiva Konovalova

Komunālie dārziņi sētās, pagalmos un pat uz jumtiem. Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Latvijā šopavasar arvien vairāk rodas kopienas dārzi

opienas, urbānais vai komunālais dārzs — pastāv vairāki veidi, kā saukt vietu, kurā kāda domubiedru grupa uzņemas kopīgi saimniekot viena dārza teritorijā. Kopienas dārzkopības princips ir vienkāršs — dalībnieki sanāk kopā un savstarpēji sadala pienākumus, audzē pārtiku, ziedus un arī attiecības. Tam ir daudz priekšrocību, no paaugstinātas uztura kvalitātes  un naudas taupīšanas līdz pilsētas teritorijas un tās zaļo zonu uzlabošanai.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu