Astoņas bākas Latvijas piekrastē, no kurām paraudzīties tālumā
Gadsimtiem ilgi bākas bija ārkārtīgi nozīmīgs orientieris jūrniekiem. Gaismas stars jau iztālēm vēstīja par to, ka krasts ir tepat blakus, un pasargāja kuģus no uzskriešanas uz sēkļa. Lielākā daļa no gandrīz 20 Latvijas bākām, kādas tās redzam šobrīd, celtas 19. un 20. gadsimtu mijā. Tomēr mūsdienās to nozīme mazinājusies, jo kuģi aprīkoti ar jaudīgām navigācijas sistēmām.
Taču cēlās celtnes turpina pildīt senos, nozīmīgos uzdevumus un mirkšķina sveicienus kuģotājiem. Ceļotāji un piedzīvojumu meklētāji, kam ar jūrniecību maz sakara, bākas var izmantot kā iespaidīgus skatu torņus. Dažās no tām iespējams apskatīt arī senas un mūsdienīgas ekspozīcijas, bet citas var vairs tikai novērtēt kā interesantas jūrasbraucēju vēstures liecības.
Papes bāka
Pape, Rucavas pagasts, Dienvidkurzemes novads
Starp funkcionējošajām Latvijas bākām augstumā pieticīgā Papes bāka var lepoties, ka ir vistālāk uz dienvidiem esošā navigācijas būve, kura ir arī vistuvāk jūrai. Pašā krastā esošā bāka tagadējā izskatā uzcelta 1910. gadā, un tai veiksmīgi izdevies pārdzīvot abus pasaules karus. 22 metrus augstā bāka joprojām pieejama apmeklētājiem bez maksas visa gada garumā, turklāt jebkurā diennakts laikā.
Akmeņraga bāka
Sakas pagasts, Dienvidkurzemes novads
Šī bāka celta vienā no kuģošanai visbīstamākajām vietām Latvijas piekrastē. Tikai deviņu jūras jūdžu attālumā no Liepājas esošā bāka sargāja kuģus no uzskriešanas uz smilšaina un akmeņaina sēkļa. Tomēr gadu gaitā bāka pieredzējusi arī vairākas kuģu katastrofas, uz sēkļa te uzskrējusi pat Latvijas pagaidu valdības mājvieta — kuģis Saratov. Pašreizējā izskatā bāka Akmeņragā atrodas kopš 1921. gada. Tomēr navigācijas uguns šajā vietā degusi arī pirms tam. No 1879. gada naktīs mastā pacēla petrolejas lampu, vēlāk uzcēla arī bāku, kuru gan sagrāva Pirmā pasaules kara laikā. 37 metrus augstajā bākā var uzkāpt pa vītņu kāpņu 126 pakāpieniem. Apmeklētājiem tā pieejama no trešdienas līdz svētdienai, tomēr vizīti vēlams pieteikt iepriekš.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.