Labākā enerģija ir tā, ko nepatērējam 1

Foto - Paula Čurkste, LETA
Edmunds Valantis

Enerģētikas jautājumiem dažādu iemeslu dēļ pēdējos mēnešos ir pievērsta lielākā uzmanība pēdējo gadu laikā. Pērnā gada straujajam energoresursu izmaksu kāpumam šogad ir pievienojušies arī papildu ģeopolitiskie aspekti un nepieciešamība rast jaunus energoresursu piegādātājus, mazinot atkarību no Krievijas piegādēm. Tas viss notiek laikā, kad Latvija un citas valstis Eiropas Savienībā stingri virzās uz atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanu un energoefektivitātes paaugstināšanu. Tādēļ, summējot šos daudzos apstākļus, varam droši apgalvot – labākā enerģija ir tā, ko nepatērējam.

Tādēļ energoefektivitātes risinājumi, sabiedrības un biznesa izpratne par tiem ir kritiski svarīga. Lai veicinātu energoefektivitāti, Latvijā jau darbojas un vēl arī top virkne rīku un atbalsta instrumentu, kuru mērķis ir energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamajā, sabiedriskajā un arī ražošanas sektorā un atjaunojamo resursu izmantošanas veicināšana.

Konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022”

Viens no zīmoliem, kas Latvijā vairāk nekā desmit gadu darbības laikā ir kļuvis par sinonīmu daudzdzīvokļu māju atjaunošanas un energoefektivitātes uzlabošanas procesiem, ir Ekonomikas ministrijas iniciatīva un informatīvā kampaņa Dzīvo siltāk.

Iniciatīvas ietvaros arī jau 10 gadus notiek konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā – tā uzdevums ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību un atjaunošanu, tā samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā, samazinot energoresursu patēriņu un uzlabojot cilvēku dzīves telpu. No konkursa izsludināšanas dienas 20. aprīļa līdz pat 17. jūnijam žūrija gaida pieteikumus piecās konkursa kategorijās – atjaunotā daudzdzīvokļu ēka, daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve, publiskā ēka, vienģimenes ēka un rūpnieciskā ēka.

Kādēļ šāds konkurss ir svarīgs? Tas ir labs veids, kā pateikt paldies no valsts puses aktīviem projektu īstenotājiem un šo ēku iedzīvotājiem par rūpēm, par sava īpašuma sakārtošanu, veicināt zināšanu un labās prakses piemēru izplatīšanu, tas motivē pretendentus plānot un realizēt energoefektivitātes projektus, jo labam darbam ir jātiek arī uzslavētam. Konkurss ir labs iedvesmas avots citām ēkām, jo te var redzēt patiešām izcilus piemērus kvalitatīvai ēku atjaunošanai un iespaidīgus rezultātus energoefektivitātes rādītāju kāpumam.

Ekonomikas ministrija 2022. gadā pasūtīja neatkarīgu izvērtējumu par visām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām, kuras konkursā no 2011. līdz 2021. gadam ieguva pirmās vietas godalgu kā energoefektīvākās ēkas. Dati bija pat pārsteidzoši iespaidīgi – nevienā no desmit analizētajām daudzdzīvokļu ēkām kopējais enerģijas ietaupījums nebija zemāks par 60%, bet lielākajai daļai tas pārsniedza 70%, sasniedzot pat 80% ietaupījumu! Es domāju, ka šie skaitļi runā paši par sevi un apliecina, ka energoefektivitātes projekti dod reālu finanšu ietaupījumu šo ēku iedzīvotājiem, kas ir īpaši būtiski augošo enerģijas cenu kontekstā.

Valsts atbalsta programmas – gan dzīvojamām ēkām, gan biznesam

Eiropas Savienības fondu atbalsta programmas energoefektivitātes projektiem Latvijā jau ir pieejamas ilgus gadus. Jaunajā ES fondu plānošanas periodā atbalsta programmu tvērums būs paplašināts un pilnveidots – jau šogad jauns atbalsts būs pieejams gan daudzdzīvokļu ēkām energoefektivitātes uzlabošanas projektiem, gan privātmājām apkures sistēmu nomaiņai un mikroģenerācijas iekārtu uzstādīšanai, gan biznesam pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē, gan biznesa ēku un procesu energoefektivitātes un ilgtspējas uzlabošanai.

Savukārt 27. aprīlī Altum uzsāka pieteikumu pieņemšanu mūsu atbalsta programmā privātmāju atjaunošanai, energoefektivitātes uzlabošanai un elektroenerģijas ražošanai, uzstādot saules paneļus vai nelielus vēja ģeneratorus.

Bet no 2. maija papildu atbalsts būs pieejams pašvaldību siltumapgādes uzņēmumiem vietējo atjaunojamo energoresursu (AER) un energoefektivitātes veicināšanai centralizētajā siltumapgādē.

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektiem ir paredzētas pat vairākas atbalsta programmas:

  • iespēja dzīvokļu īpašniekiem (biedrībām un pārvaldniekiem) saņemt aizdevumu no Remonta fonda daudzdzīvokļu ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, tai skaitā apkures sistēmu nomaiņai;
  • daudzdzīvokļu īres māju remonta aizdevums Altum, ko aktīvi izmanto vēsturiskā centra ēku sakārtošanai;
  • top jaunā daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programma, kur no Atveseļošanas fonda līdzekļiem līdz 2026. gada beigām būs pieejami 57,3 miljoni eiro;
  • top daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programma, kur no ES struktūrfondu līdzekļiem līdz jaunā plānošanas perioda beigām būs pieejami vēl 163 miljoni eiro.

Tāpat arī noslēgumam tuvojas atbalsta programmas “Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā, ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē” izstrāde. Ekonomikas ministrija cer, ka uzņēmējiem tā būs pieejama jau šā gada vasaras beigās.

Tādēļ atgriežos pie virsraksta tēzes – labākā enerģija ir tā, ko nepatērējam. Mūsu visu pašu rokās šobrīd ir izmantot visus pieejamos rīkus, atbalsta instrumentus, idejas un projektus, lai samazinātu nelietderīgu energoresursu, jo īpaši siltumenerģijas patēriņu, lai veicinātu visa veida ēku energoefektivitāti, samazinātu gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju izmaksas par energoresursiem, tādējādi gan mazinot savus tēriņus, gan palīdzot sasniegt klimata un valsts ģeopolitiskos mērķus.

 

Autors ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs

Komentāri (1)

QAnon 06.05.2022. 13.41

Norvēģijā ir prasība, no jauna būvēt tikai pasīvās ēkas un jau esošām ir jābūt siltinātām un logu rāmjiem ir jābūt ar trim stikliem. Tas ir normāli, jo tās valdība uzskata, ka valsts bagātība, primāri ir pilsoņu bagātība, pretēji kā pie mums. Ja morāliem invalīdiem, lai tiem un to tuviniekiem izšpricē visus neizmantotos vakcīnas krājumus, nevis dodot iespēju tos notirgot Nikaragua režīmam, izdevās piespiest lielāko sabiedrības daļu vakcinēties, tad panākt, ka visas ēkas tiek nosiltinātas, ka visi siltuma ražotāji, ražo arī elektrību, būtu tikai elementāri un lielākai sabiedrības daļai pašsaprotami. Jau sen ir apstiprinājies, ka ņemto kredītu apmaksā ar ietaupīto naudu par siltumu. Kredītu var atdot 5-7 gadu laikā un turpmāk cilvēkiem paliek ietaupītais, turklāt būtu pieaugusi viņu mājokļu vērtība.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu