Andra Reizenberga gatavotais bezalkoholiskais Rabarberu spritz. Foto – Kristaps Hercs
Ko nozīmē «apzinātā dzeršana» un kāpēc cilvēki izvēlas alkohola aizvietotājus?
Ierobežot alkohola patēriņu, bet neatteikties no garšīga dzēriena kļūst arvien vieglāk. Līdzīgi kā dažādu citu produktu alternatīvas, arī dzērienu tirgū aizvietotāju piedāvājums strauji aug. Ražotāji uzlabo receptes, un «bezalkoholiskie alkoholiskie» dzērieni kļūst arvien interesantāki un plašāk pieejami. «Bezalkoholiskais alkohols ir nākamais bezgaļas burgers,» draudzene uzraksta pēc tam, kad esmu viņai aizsūtījusi bildi ar krāsainu kokteili, kurā, pēc skata nepateiksi, bet džina vietā izmantots tā aizvietotājs.
Apzināta dzeršana
Veselīgs dzīvesveids ir mūsdienu dzīvesstila tendence. Cilvēki aizvien vairāk pievērš uzmanību tam, ko ēd, produktu izcelsmei un to ietekmei uz ķermeni. Un domā par veidiem, kā ierobežot ķermenim nelabvēlīgo produktu patēriņu. Tāpēc lielu popularitāti gūst akcijas, kas aicina attīrīt organismu. Piemēram, «sausais janvāris» — pilnīga atturēšanās no alkohola pēcsvētku mēnesī. Taču tikpat svarīgi, kā izslēgt kādu produktu grupu no savas ikdienas un paradumiem uz ierobežotu laiku, ir iemācīties to lietot mazāk ilgtermiņā.
Domājot par alkohola patēriņa samazināšanu, populāra kļuvusi «apzināta dzeršana» (no angļu valodas mindful drinking). Šī dzīvesstila tendence aicina neizslēgt alkoholu no savas ikdienas pavisam, bet gan dzert mazāk un nedarīt to neapdomīgi.
«Apzinātās dzeršanas» sekotāji saka, ka pārāk bieži alkoholu patērējam, neaizdomājoties par nepieciešamību vai apjomu. Satiekoties ar draugiem pēc darba, pieraduma dēļ izvēlamies alus vai vīna glāzi, nevis tēju vai svaigi spiestu sulu. Bet ballītēs aizraujamies un vairs nesekojam līdzi, cik daudz jau izdzerts.
Tomēr regulāra alkohola lietošana ikdienā veicina citus neveselīgus paradumus. Piemēram, pasliktina miega kvalitāti, tāpēc pēc iedzeršanas nereti esam noguruši, mazāk motivēti sportot vai veselīgi ēst. «Apzinātas dzeršanas» atbalstītāji uzsver: ja vien cilvēks necieš no atkarības un viņam no alkohola nav jāatsakās pavisam, arī retāks un apzinātāks patēriņš ļauj ikdienā justies labāk. Turklāt vairāk izbaudīt tās reizes, kad izvēlamies iedzert.
«Pastāv uzskats, ka ir tikai divi varianti — vai nu tev ir problēmas ar alkoholu, esi alkoholiķis, vai arī normāls patērētājs, kam nav nekādu problēmu ar alkoholu. Arvien vairāk un vairāk redzam, ka alkohola patēriņam ir dažādas nokrāsas,» apzinātās dzeršanas kultūras nepieciešamību britu izdevumam The Guardian skaidro dzīvesstila personība Rūbija Veringtona (Ruby Warrington). Veringtona kļuva pazīstama, tieši daloties savā pieredzē, kā ikdienā ierobežot alkohola patēriņu. Viņa radījusi apzīmējumu «ziņkārīgie atturībnieki» (angļu valodā sober curious), aicinot cilvēkus pirms iedzeršanas sev vienmēr uzdot jautājumu, vai tiešām
gribu dzert un kas mani mudina to darīt. Viņa arī uzrakstījusi populāru grāmatu ar tādu pašu nosaukumu.
