Āgenskalna tirgus. Foto - Īriss Sviklis, LETA.
Maija sākumā pēc vairākus gadus ilgušās rekonstrukcijas durvis vērs rīdziniekiem labi pazīstamais Āgenskalna tirgus paviljons. Šī ir vēsturiski nozīmīga celtne, viens no Āgenskalna zīmoliem, kas veic kādu nekustamā īpašuma jomā nozīmīgu funkciju – savieno pilsētas vēsturiskās saknes ar mūsdienīga cilvēka paradumiem un vajadzībām. Šāda veida “magnēti” laika gaitā veido gan infrastruktūru, gan vidi, lai apkārtnē attīstītos nekustamā īpašuma tirgus visplašākajā spektrā – no dzīvokļu īres un tirdzniecības līdz jaunu biroju tapšanai. Un tieši šādi “magnēti” nereti ir tas, kas visvairāk pietrūkst, attīstot jaunu pilsētas rajonu vai zonu.
Viens no pievilcīgas, augošas pilsētas pamata nosacījumiem ir cilvēku vēlme tajā dzīvot un strādāt. Šo emocionālo saikni veido daudz dažādi faktori, no kuriem varētu izcelt trīs: ērtums, estētiskās kvalitātes un ilgtspēja (plašā nozīmē, ne tikai klimata neitralitātes jautājumi). Ja pilsētplānotāji ir pareizi atrisinājuši un izveidojuši satiksmes plūsmas un nodrošinājuši infrastruktūru, ja arhitektiem ir bijis gana daudz iespēju radošai izpausmēm un tas ir apvienots ar atbildīgu pieeju materiālu izvēlē, kvalitatīvu būvnieku piesaistē un tālredzīgā nekustamo īpašumu apsaimniekošanā, šāds rajons ar laiku kļūs par cilvēkus pievelkošu vietu. Dzīvē visi šie faktori, protams, nav ieviešami pilnā mērā, taču izpratne par tiem ir vajadzīga gan pilsētas attīstības plānotājiem, gan nekustamo īpašumu attīstītājiem un citiem nozares spēlētajiem. Pie visa minētā vēl jāpievieno kāda konkrētajai vietai raksturīga, īpaša šķautne, kuru ir izdevies akcentēt un iekļaut jaunajā pilsētas rajonā.
