Āgenskalna tirgus. Foto - Īriss Sviklis, LETA
Maija sākumā pēc vairākus gadus ilgušās rekonstrukcijas durvis vērs rīdziniekiem labi pazīstamais Āgenskalna tirgus paviljons. Šī ir vēsturiski nozīmīga celtne, viens no Āgenskalna zīmoliem, kas veic kādu nekustamā īpašuma jomā nozīmīgu funkciju – savieno pilsētas vēsturiskās saknes ar mūsdienīga cilvēka paradumiem un vajadzībām. Šāda veida “magnēti” laika gaitā veido gan infrastruktūru, gan vidi, lai apkārtnē attīstītos nekustamā īpašuma tirgus visplašākajā spektrā – no dzīvokļu īres un tirdzniecības līdz jaunu biroju tapšanai. Un tieši šādi “magnēti” nereti ir tas, kas visvairāk pietrūkst, attīstot jaunu pilsētas rajonu vai zonu.
Viens no pievilcīgas, augošas pilsētas pamata nosacījumiem ir cilvēku vēlme tajā dzīvot un strādāt. Šo emocionālo saikni veido daudz dažādi faktori, no kuriem varētu izcelt trīs: ērtums, estētiskās kvalitātes un ilgtspēja (plašā nozīmē, ne tikai klimata neitralitātes jautājumi). Ja pilsētplānotāji ir pareizi atrisinājuši un izveidojuši satiksmes plūsmas un nodrošinājuši infrastruktūru, ja arhitektiem ir bijis gana daudz iespēju radošai izpausmēm un tas ir apvienots ar atbildīgu pieeju materiālu izvēlē, kvalitatīvu būvnieku piesaistē un tālredzīgā nekustamo īpašumu apsaimniekošanā, šāds rajons ar laiku kļūs par cilvēkus pievelkošu vietu. Dzīvē visi šie faktori, protams, nav ieviešami pilnā mērā, taču izpratne par tiem ir vajadzīga gan pilsētas attīstības plānotājiem, gan nekustamo īpašumu attīstītājiem un citiem nozares spēlētajiem. Pie visa minētā vēl jāpievieno kāda konkrētajai vietai raksturīga, īpaša šķautne, kuru ir izdevies akcentēt un iekļaut jaunajā pilsētas rajonā.
Viens no veidiem, kas var veicināt kāda mazāk attīstīta pilsētas rajona izaugsmi, ir pareizi sabalansēts iepirkšanās, izklaides, aktīvās atpūtas un izglītības iespēju apvienojums.
Tāpēc, piemēram, iepirkšanās centru plānošanā viens no jautājumiem ir tas, vai tiks panākta komercijas un vietējo kopienu mijiedarbe. Šādas “urbānās krustceles” nozīmē to, ka iepirkšanās centram ir ne vien jāatrodas ļoti labu transporta savienojumu punktā, bet arī jākļūst par vietu kvalitatīvai laika pavadīšanai (iekārtojot izglītības centrus, bibliotēkas, izstāžu zāles, rotaļu laukumus u.c.). Turklāt, ņemot vērā, ka šodienas ekonomiskie aktīvie cilvēki aizvien mazāk izvēlas iegādāties auto, bet izmanto sabiedrisko transportu, velosipēdu un t.s. auto aizdošanas (car sharing) iespējas, transporta infrastruktūrai ir jāņem vērā šīs jaunās prasības. Starp citu, šī tendence sakrīt ar vairāku Eiropas lielpilsētu plāniem atbrīvot pilsētu centrus no automašīnām ar iekšdedzes dzinēju.
Būtiska tendence, kas jāņem vērā attīstot kādu pilsētas rajonu, – t.s. tūkstošgades paaudzes (millennials) cilvēki cenšas “neapaugt” ar mantām, tie nepieķeras konkrētajai dzīves telpai, jo vēlas aizvien jaunas pieredzes un iespaidus. Plāno savu dzīvi īsākos posmos, ar drošu skatu nākotnē, kas paredz biežas dzīvesvietas maiņas. Tas nozīmē, ka pilsētas plānošanā ir jāspēj “iekodēt” nemitīgo pārmaiņu nots. Nekas nav mūžīgs, pārmaiņas notiks, taču cienot un izceļot pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu. Rīgai šādā kontekstā ir vēl ļoti daudz labu iespēju, jo mantojums ir gana daudzveidīgs, vēsturiski bagātīgs, ir tikai jāgrib to integrēt mūsdienīgā pilsētvidē.
Lai kāda būtu konkrētā pilsētas rajona attīstības ievirze (guļamrajons, ekskluzīvu dzīvokļu rajons, vieta birojiem utt.), ir jārēķinās ar aizvien pieaugošu cilvēku interesi par pilsētas veidošanās plāniem un procesiem. Mūsdienīgs cilvēks jūtas un grib būt līdzdalīgs. Tāpēc viņš vai viņa ir ne tikai pasīvi “jāuzklausa” sabiedriskās apspriešanas ietvaros, bet jācenšas iesaistīt pēc būtības – daloties ar savu redzējumu katrs no mums jutīsies daudz ciešāk saistīts savas ielas, rajona un pilsētas tapšanā. Turklāt, attīstītājs šādā gadījumā iegūs kādu vērtīgu atziņu, informāciju par šīs vietas vēsturi utml.
Attīstot jaunu dzīvojamo rajonu Klīversalā, pārliecinājāmies, cik pareiza ir tēze, ka mūsdienās ir jāattīsta kaut kas daudz plašāks, nekā tikai dažas ēkas. Sākot no konkrētās vietas vēsturisko sakņu izpētes un beidzot ar futūristisku redzējumu par to, kāda būs tās nākotne, – tam visam ir nozīme. Jo vēlāk, sarunās ar partneriem klientiem, tu kļūsti par sava veida gidu nākotnes pasaulē. Jau pieminētos divdesmitgadniekus šodien raksturo arī vēlme saprast – kāpēc lietas tiek darītas tieši šādi, nevis savādāk? Visam ir vajadzīgs jēgpilns, racionāls pamatojums. Un tieši šo jautājumu formulēšana, kam seko atbildes un konkrēta rīcība, piemēram, jauna pilsētas kvartāla būve, nodrošina visaugstāko iespējamo dzīves kvalitāti konkrētajā pilsētas vietā.
Autore ir Pro Kapital Latvia izpilddirektore
