Uz drošu jūru

Putins licis Somijai un Zviedrijai krasi mainīt drošības politiku

Kad Somija un Zviedrija pievienosies NATO, Baltijas jūra kļūs par drošu NATO «iekšējo ezeru» un savstarpēju aizsardzības garantiju aizsargātu reģionu. Vēl tikai pirms mēneša būtu bijis jāsaka «ja pievienotos», taču tagad tas acīmredzot ir jau tikai tuvākā laika jautājums. Krievijas iebrukums Ukrainā apgrieza kājām gaisā abu valstu domāšanu par savu drošību — ka «nepievienošanās miera laikā un neitralitāte karā» vairs nevar pasargāt no Krievijas agresijas.

Ironiski, ka šo tektonisko pārmaiņu izraisīja Krievijas 24. februārī sāktais iebrukums Ukrainā ar it kā mērķi nepieļaut NATO «tuvošanos Krievijas robežām». Somijas pievienošanās aliansei divkārt pagarinās pašreizējo NATO robežu ar Krieviju — par 1340 kilometriem.

Ir arī ironiski, ka Kremļa «pretpasākumu» piedraudējumi, ja Somija un Zviedrija virzīsies uz NATO, ir spēcīgs papildu arguments, ka tikai dalība NATO var atturēt Krieviju no agresīviem «pasākumiem» pret kaimiņvalstīm. Bet Putina vietnieka Krievijas Drošības padomē Medvedeva pagājušonedēļ piesolītā kodolieroču izvietošana Kaļiņingradā atgādināja, ka Krievijas kodolieroči, visticamāk, tur jau ir, tāpēc labākais līdzeklis pret šādu šantāžu ir tieši NATO «kodollietussargs». (Somija un Zviedrija gan uzsver, ka pašas paliktu kodolbrīvas arī pēc iestāšanās.)

Somija patiesībā vienmēr ir paturējusi iespēju pievienoties NATO. Taču tās drošības politika līdz šim bija balstījusies uz diviem saistītiem pīlāriem — paļaušanos uz savu moderno un efektīvo armiju (kara gadījumā tā var ātri mobilizēt 280 tūkstošus karavīru, un tai ir arī 900 tūkstoši rezervistu) un uz itin pamatoto pieņēmumu, ka arī tāpēc Krievija tai neuzbruks. Nu ir skaidrs, ka valsts atrašanās ārpus NATO neattur Krieviju no agresijas un ka uzbrukuma gadījumā Somijai nāktos karot vienai pašai. Ziemas karā 1940. gadā gan izdevās saglabāt valsti, tomēr nācās atdot daļu teritorijas un pielāgot Kremļa vēlmēm ārējo un drošības politiku.