Pārtikas pietiks • IR.lv

Pārtikas pietiks

Ingūna Gulbe. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Laura Dumbere

Kā karš Ukrainā un sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmē Latvijas lauksaimniekus? Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvei Ingūnai Gulbei ir pārdomātas atbildes

Degvielas cenas piedzīvo strauju kāpumu, tāpat kā dabasgāzes un elektrības cenas. 2020. gada sākumā par dīzeļdegvielu maksājām 95 centus, šobrīd — 1,85 eiro. Lauksaimniecībā izmantotās minerālmēslu komponentes kālijs un fosfors, ko līdz šim Latvija iepirkusi no Krievijas un Baltkrievijas, vairs nav pieejamas. Arī vairākas lopbarības sastāvdaļas tikušas ievestas no sankcijām pakļautajām agresorvalstīm vai Ukrainas, kura piedzīvo lielas grūtības nodrošināt ierasto eksporta apjomu. Visi šie faktori neizbēgami ietekmē Latvijas zemniekus un pārtikas ražotājus, arī pārtikas cenas. 

2. aprīlī tika ziņots, ka Latvijas Zemnieku savienība aicina izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā un pārtikas ražošanas nozarē, kā arī lemt par pārtikas stratēģisko rezervju veidošanu. Tomēr ekonomikas doktore, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe uzskata, ka šādai eksaltētai trauksmes celšanai nav pamata. «Tas, ka lauksaimniecībā vai ražošanā izejvielas un enerģijas resursi kļūst dārgāki, vēl nenozīmē ārkārtas situāciju. Nozarēm vajadzīga palīdzība un problēmu risināšana. Tomēr lauksaimniecība ir viena no visvairāk atbalstītajām nozarēm. Šobrīd problēmas nav tik lielas kā ap tām saceltā ažiotāža,» viņa stingri nosaka. Mēs pusdienojam Rocket Bean Roastery un baudām kafiju, kuras cena, visticamāk, globālā tirgus šūpošanās dēļ arīdzan pieaugs… 

Zemnieki ceļ trauksmi par minerālmēslojuma krīzi — šķiet, to zina pat ar lauksaimniecību nesaistītā sabiedrības daļa. Tam, ka tos līdz šim iepirka no Baltkrievijas un Krievijas, bija loģistiski iemesli — ar šīm valstīm mūs savieno dzelzceļa tīkls. Minerālmēsli ir smaga krava, ko nevar pārvietot ar lidmašīnām, arī ar kuģiem būtu pārāk dārgi. «Nedomāju, ka ir pamats panikai, kāda tiek radīta,» uzsver Gulbe. «Pirmkārt, normāls zemnieks jau rudenī ir iepircis minerālmēslus arī pavasarim un vasarai. Lauksaimniecībā vienmēr jādomā gadu uz priekšu, tā nav politika, kur var skriet notikumiem no aizmugures. Minerālmēsli ir aktuāla tēma, bet tā nav aprīļa traģēdija. Pietiek laika, lai izdomātu rīcības plānu rudens sezonai.» 

Zemnieku saeima jau meklējot iespējas mēslojumu iepirkt citur. Gulbe atzīst, ka tas varētu būt dārgāk, bet atgādina, ka minerālmēsli tomēr ir papildelements. Ja zemnieks bijis rūpīgs saimnieks un labi izturējies pret savu galveno ražošanas līdzekli zemi — nav to noplicinājis, regulāri mēslojis —, tad kādu brīdi var iztikt arī bez minerālmēsliem. Raža būs mazāka, bet nebūs arī plika vieta. «Arī bez minerālmēsliem aug,» viņa piebilst.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu