Dzelzs priekškars pie Zilupes

Kāda būs Krievijas agresijas un sankciju ietekme uz Latvijas ekonomiku?

Prognozēt ir grūti, sevišķi nākotni — šī jau folklorizējusies kāda dāņu politiķa atziņa ir īpaši aktuāla šobrīd, kad pasaules tautsaimniecība vēl nav pilnībā atkopusies no pandēmijas, bet jau spiesta meklēt patvērumu no Krievijas izraisītā kara postošajiem sprādzieniem.

30. martā Latvijas Banka (LB) prezentēja Latvijas tautsaimniecības prognozes šajā un nākamajos divos gados, taču bankas prezidents Mārtiņš Kazāks vairākkārt uzsvēra — laikā, kad naftas cenas var dažu dienu laikā nosvārstīties par 20%, jebkuri skaitļi jāuztver kā norādes uz tendencēm, nevis precīzi pareģojumi. Tāpēc prezentācijas interesantākā daļa bija analīze par Latvijas tautsaimniecības saitēm ar Krieviju un ko mums varētu nozīmēt, kā Kazāks to nosauca, «dzelzs priekškara» nolaišanās uz Eiropas austrumu robežām.

Eksports

Kā redzams grafikos, kopš Krimas aneksijas Latvijas eksports uz Krieviju nozīmīgi samazinājies — no 7,1% no IKP 2014. gadā līdz 3,6% pērn. Tomēr «situācija ir ļoti duāla», prezentācijā teica LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Ekonomika kopumā no Krievijas tirgus novērsusies, taču «lielāko vairumu eksporta uz Krieviju veido daži simti uzņēmumu», kuriem ienākumi no austrumu tirgus veido 50% vai pat vairāk no apgrozījuma.

Nākotnes eksporta izredzes stipri ierobežo ne tikai tiešās sankcijas, bet arī Maskavas ieviestā stingrā rubļa maiņas kontrole, kas apgrūtina samaksas saņemšanu konvertējamā valūtā. Grafikā izceļas dzērieni, tomēr šo pozīciju lielā mērā veido nevis mūsu amatalus meistaru produkcija, bet gan franču šampanieša, skotu viskija un citu prestižu dzērienu reeksports. Pēc LB aplēsēm, reeksports veido vismaz 35% no kopējā Latvijas eksporta uz Krieviju, un tā apsīkšana maz ietekmēs vietējo ekonomiku. Tomēr smagi varētu iet farmācijas nozarei. Krievija tai ir svarīgs tirgus, un zāļu stingrā regulācija nozīmē, ka pārorientēšanās uz citām valstīm ir dārgs un laikietilpīgs process.