Ja valsts nerod risinājumu, būvniekiem būs jāķeras pie forsmažora

Krievijas iebrukuma Ukrainā un starptautisko sankciju rezultātā būvniecības uzņēmumi saskārušies ar krasu būvmateriālu un energoresursu cenas pieaugumu un daudzos gadījumos arī to fizisko nepieejamību. Tas nozīmē, ka būvniecības uzņēmumi no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ vairs nespēj izpildīt līgumus un saistības.

Šai situācijai nepieciešams ātrs risinājums, pretējā gadījumā jau tuvākajā laikā varam saskarties ar būvniecības uzņēmumu maksātnespējas procesu un bankrotu vilni. Turklāt tas attiecas uz visiem būvniecības procesā iesaistītajiem – gan ģenerāluzņēmējiem, gan apakšuzņēmējiem.

Kādi ir iespējamie šīs situācijas risinājumi? Viens samērā vienkāršs risinājums, kas turklāt jau ticis izmantots Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes laikā, ir aizliegums uz noteiktu laiku ierosināt maksātnespējas procesus pret būvniecības uzņēmumiem. Šis risinājums visai nozarei “nopirktu laiku” – ļautu būvniecības uzņēmumus noturēt funkcionējošā stāvoklī un dotu iespēju sakārtot attiecības starp visiem būvniecības procesā iesaistītajiem.

Otrs nepieciešamais risinājums ir tikties būvniecības projektu pasūtītājiem un izpildītājiem un vienoties par to, kā kompensēt cenu pieaugumu. Tas nebūs vienkārši. No vienas puses – ir skaidrs, ka par agrākajos līgumos noteiktajām cenām uzbūvēt vairs nav iespējams. No otras puses – līgumos ar valsts iestādēm, pašvaldībām un visur, kur iesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums, ir grūti vai pat neiespējami mainīt līguma nosacījumus un cenas. No trešās puses – šī ir ārkārtas situācija, pat asāka nekā Covid-19 laikā un kaut kāds risinājums jāatrod ir. Te varētu ieteikt skatīties uz citu valstu pieredzi – informācija no ārvalstīm liecina, ka tur, kur puses nonāk pie risinājumiem, tas tiek atrasts tādā veidā, ka 70 – 80% no sadārdzinājuma apņemas kompensēt pasūtītājs, bet 20 – 30% – izpildītājs. Taču šādam lēmumam vajadzīgs valstisks lēmums.

Treškārt, ja nav iespējams panākt nevienu no augšminētajiem risinājumiem, tad būvniekiem un Latvijas tieslietu videi būs iespēja pārbaudīt tiesās forsmažora konceptu. Tas, ka nepārvaramas varas gadījums – karš un tā izraisīts krass materiālu un enerģijas sadārdzinājums – ir iestājies, to grūti apšaubīt. Tādēļ būvniekiem būtu ieteicams informēt par šo apstākli otru līgumslēdzēja pusi un šajā sakarā ierosināt vai nu līguma izbeigšana vai tā noteikumu pārskatīšanu. Protams, ja pasūtītājs uzskatīs, ka nepārvaramas varas apstākļi nav iestājušies, lieta nonāks tiesā. Situācijas īpatnība ir tā, ka vai nu diemžēl vai par laimi nepārvaramās varas apstākļi likumdošanā ir definēti ļoti vispārīgi – kā tādi apstākļi, kurus līgumslēdzēja puse nespēj kontrolēt. Šī definīcija var tikt traktēta un interpretēta ļoti plaši. Varbūt ir pat pareizi, ka definīcija ir tik plaša, jo gadījumi var būt ļoti atšķirīgi.

Būvniecības nozarei ir nepieciešams ātrs situācijas risinājums un, visticamāk, tas jāpieņem valdības līmenī, līdzīgi kā Covid-19 krīzes laikā. Būvniecībai šobrīd ir ļoti daudz pasūtījumu un lielākā daļa no tiem ir tieši valsts un pašvaldību pasūtījumi. Ja valsts izvēlēsies vienkārši nostāties malā un vērot, kā attīstās situācija, tas situāciju noteikti neuzlabos. Šāda scenārija gadījumā būtisks skaits Latvijas būvniecības uzņēmumu jau tuvākajā laikā saņemtu maksātnespējas pieprasījumus, kas atbilstu visām formālajām prasībām. Taču liela būvuzņēmumu skaita maksātnespēja apturētu daudzus būvniecības procesus vismaz uz vairākiem gadiem. Diez vai esam ieinteresēti šādā bīstamā gala iznākumā.

 

Autors ir zvērināts advokāts, Loze & partneri