Narkotika vārdā brīvība 3

Dzejnieces Astrīdas lomā Guna Zariņa, bet Vilis Daudziņš piespēlē visus satiktos cilvēkus un pie reizes ir arī teicējs. Foto — Jānis Deinats
Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe

Jaunā Rīgas teātra izrāde Viss zem debesīm ir līdzība par totalitārismu bez robežām. Jautājums — vai šis ir laiks, kad runāt līdzībās?

Žurnāla iznākšanas dienā ir sākusies kara piektā nedēļa. Rīti uzaust ar ziņām no Ukrainas. Protesta entuziasms plok, neatrazdams jaunus veidus, kā noraidīt — jā, un kam? — savu sašutumu un līdzpārdzīvojumu. Par ārpasaules protestiem svarīgāki kļūst praktiski soļi. Vai te kaut ko var darīt mākslinieki? Izrādās, var. Alvis Hermanis pirms dažām dienām paziņoja, ka solidarizējas ar izcilo Krievijas aktrisi Čulpanu Hamatovu, ar kuru divreiz strādājis, un viņa, kas bijusi spiesta doties prom no valsts, jo ir uzstājusies pret Putina sākto karu, tagad būs Jaunā Rīgas teātra sastāvā. Tas ir ļoti skaidrs atbalsta žests un reāla palīdzība, kas izraisa cieņu. Uz šīs politiski un sociāli atbildīgās rīcības fona ir gandrīz vai neētiski rakstīt par kaut ko tik gaistošu kā izrāde.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu