Straujo degvielas cenu kāpumu pēdējās nedēļās ir pamanījuši gandrīz visi. Īpaši tie, kuri iegādājās auto, neuztraucoties par tā degvielas patēriņu. Kā rīkoties? Censties samazināt braucienu biežumu vai attālumus, iet kājām, iegādāties velosipēdu vai ikdienā izmantot sabiedrisko transportu? Pavisam nejauši zaļākas transporta alternatīvas kļuvušas aktuālas. Tas pats attiecas uz uzņēmējiem – līdz ar straujo elektroenerģijas, gāzes un degvielas cenu kāpumu, tiek arvien biežāk aktualizēts jautājums – kā resursus ietaupīt?
Tieši tādas krīzes situācijas kā piedzīvojam šobrīd, izkristalizē, ka ieguvēji ir tie, kas domā ilgtermiņā. To, ka ilgtspēja kļūst par biznesa iespēju, vieglāk novērot tieši šajos apstākļos. Ilgtspējīgu domāšanu raksturo investīcijas, ko uzņēmums veic “labajos laikos”, lai vieglāk tikt galā ar izaicinājumiem un grūtībām krīzes situācijās. Ir arī skaidrs, ka pašlaik, kad daudzi no uzņēmumiem jau saskārušies ar grūtībām un mēģina ar tām tikt galā jau kādu laiku, pamata jautājums ir: kā izdzīvot?. Kas lielā mērā saistās ar īstermiņa risinājumu jeb “degošo jautājumu” atrisināšanu. Tomēr, kā liecina globālas tendences, priekšā vēl daudz izaicinājumu.
Virknē zaļās enerģijas reklāmas kampaņu rullīšu šķiet pārāk bieži izlaists svarīgs arguments: ilgtspēja ir uzskatāma arī par vienu no biznesa neatkarības veidotājspēkiem, kas to padara izturīgāku pret ārējiem apstākļiem. Tas pašreizējos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos nav mazsvarīgi. Lai nodrošinātu ne tikai uzņēmējdarbības spēju pastāvēt, bet to virzītu iepretim attīstībai, jau tagad ir jāskatās, kā pamazām izmantot un pāriet uz zaļākiem un daudz ilgtspējīgākiem uzņēmējdarbības principiem.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka neviens ekonomikas eksperts mums nevar apsolīt, kurā brīdī varēsim novērot inflācijas apstāšanos vai tās kritumu. Jāņem vērā arī tas, ka pasaules tendences nav 1:1, prognozējot ekonomikas attīstību Latvijā. Kā liecina jaunākais IPPC (ANO Starptautiskais klimata pārmaiņu panelis) veiktais pētījums, zinātnieki brīdina par vēl neredzētām klimata bēgļu kustībām, plūdiem, vētrām un citām dabas katastrofām. Šajā pētījumā aprēķināts, ka klimata pārmaiņas tieši ietekmēs 3,3 līdz 3,6 miljardus cilvēku visā pasaulē. Papildus tam tiek prognozēts, ka galu galā tiks zaudēti līdz pat 25% no ikgadējās rīsu, kukurūzas un miežu ražas ar katru globālās sasilšanas izraisīto temperatūras grādu.
Klimata pārmaiņas skars ikvienu cilvēku visā pasaulē. Lai cik sarežģīta ir pašreizējā situācija, ir jāsaprot, ka grūtākais mums vēl priekšā, tāpēc, meklējot īstermiņa risinājumus, nevajadzētu atcelt plānošanu ilgtermiņā. Turpinājumā apkopti trīs virzieni, kas var kalpot par idejām uzņēmējiem, domājot par ilgtspēju.
Jaunu, ilgtspējīgu produktu attīstīšana
Uzņēmumiem, kas strādā ar eksporta tirgu, par spīti izaicinājumiem un resursu cenu kāpumam vietējā tirgū, joprojām jāspēj konkurēt starptautiskā līmenī. Pētot pēdējo gadu tirgus tendences, īpašu aktualitāti gūvuši produkti, kas pagatavoti no otrreiz pārstrādājamiem materiāliem un risinājumiem, kas samazina patērēto resursu apjomu. Patērētājiem arvien svarīgāk ir iepirkties pie uzņēmumiem, kuru vērtības saskan ar patērētāja uzskatiem. Savukārt lielajiem uzņēmumiem korporatīvas sociālās atbildības politika neļauj izvēlēties produktus no neuzticamiem piegādātājiem. Piedāvāt šādus risinājumus ir iespēja izcelties konkurentu vidū un piesaistīt jaunus klientus.
Efektivititātes celšana esošajās lokācijās
Daudzu uzņēmumu lielākie ikmēneša tēriņi un lielākais zaļās pēdas nospiedums saistās ar ofisu, ražotņu un noliktavu uzturēšanu un apsaimniekošanu. Arī šajā kontekstā spēja domāt radoši un rast inovatīvus risinājumus var palīdzēt gan ietaupīt naudu, gan dabas resursus. Pirmais solis šajā procesā – apzināt lielākos tērētājus. Kad tas ir skaidrs, jādomā par iespējām – vai ir iespējams pārtraukt šī resursa izmantošanu kopumā, vai iespējams to ietaupīt? Vai iespējams uzlabot esošos procesus vai nepieciešams ieviest jaunas tehnoloģijas?
Piegādātāju ilgtspējas prasību celšana
Diemžēl piegādes ķēdes daudzu uzņēmumu produktiem joprojām ir miglā tītas. Un tas bieži vien ir iemesls, kādēļ uzņēmums nevar izskaidrot un celt produkta vērtību klienta acīs. Ievācot informāciju no piegādātājiem un ceļot savas prasības ilgtspējas kontekstā, iespējams panākt augstāku produkta pievienoto vērtību.
Ilgtspējai uzņēmuma līmenī ir jābūt prioritāšu sarakstā, jo īpaši tagad. Labas ESG (vides un sociālās atbildības kā arī uzņēmuma pārvaldības) prakses veicina inovācijas, samazina riskus un ceļ uzņēmuma vērtību tirgū. Tāpēc aicinu šajā sarežģītajā laikā, kad ejam cauri pārmaiņām un izaicinājumiem, domāt kaut pussolīti uz priekšu. Lai īstermiņa risinājumi palīdz veidot panākumus ilgtermiņā.
Autore ir Impact House dibinātāja
Pagaidām nav neviena komentāra