Katram jāizdara izvēle karā starp Rietumu demokrātiju un Krievijas despotismu
Kāpēc ir pazuduši Ungārijas karodziņi pie «tradicionālo vērtību» sargu ģīmīšiem sociālajos tīklos? Kāpēc tilts Ogrē ir izgaismots Ukrainas, ne vairs Ungārijas karoga krāsās, kā bija pērn pēc Jāņiem, kad «nacionālais» mērs Helmanis solidarizējās ar Viktoru Orbānu «pret gejiem»?
Kuš, kuš! Īsteno latvju vadonis Raivis Dzintars aicina pieklusināt «kultūrkaru», kamēr notiek karš Ukrainā.
Dzintara domraksts pirmdien Delfos ir tikpat divkosīgs kā «nacionālistu» senā čomošanās ar krievu neonacistiem un čekas stukačiem, kamēr latviešus aicināja «nepadoties». Mums esot jāpaklusē, kamēr «īstais karš atņem dzīvības». (Tātad «kultūrkarš» tomēr nav īsts? Breivīka atņemtās dzīvības, ko Iesalnieks raudzīja skaidrot ar «liberāļu» sazvērestību, arī nebija īstas?) Acīmredzot mums iesaka paklusēt tikmēr, kamēr sevi par «konservatīvajiem» nokristījušie putinisti sakārtos savu naida vārdnīcu.
Krievijas karš pret Ukrainu noārda Kremļa gadu desmitiem veidoto «kultūrkara» ideoloģisko konstrukciju tīklu Eiropā un Amerikā, kuru mērķis bija šķelt rietumvalstu sabiedrības un likt apšaubīt demokrātiju, likuma varu un cilvēktiesības kā «pūstošo Rietumu» perversijas, un piedāvāt vietā «tradicionālas» neiecietības un autoritāras apspiešanas «vērtības».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.