Karš Ukrainā. Galvenie notikumi
1. Pirmais trieciens
Agrā 24. februāra rītā Krievijas armija pēc prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Militārie analītiķi lēsa, ka pirmajā uzbrukuma vilnī iesaistījušās divas trešdaļas no aptuveni 200 tūkstošiem karavīru, kas pēdējo nedēļu laikā bija savilkti pie Ukrainas robežas. Taču kara pirmajās dienās krievu virzīšanās izrādījās negaidīti lēna — visticamāk, viņi nebija gaidījuši sīvu ukraiņu spēku pretestību. Eksperti uzskata, ka Putina galvenais mērķis ir ieņemt Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, iznīcināt pašreizējo valdību un nodibināt Kremļa kontrolētu varu.
2. Runā un šauj
Pirmdien Baltkrievijas pierobežā notika pirmās sarunas starp Ukrainas un Krievijas delegācijām par kara pārtraukšanu. Taču tikšanās laikā Krievija masīvi apšaudīja ar raķetēm Ukrainas otro lielāko pilsētu Harkivu, kurā dzīvo 1,4 miljoni cilvēku, bija bojāgājušie un simtiem ievainotu civiliedzīvotāju. Ukrainas prezidents Zelenskis šo uzbrukumu, kurā izmantotas arī kasešu bumbas, nosauca par kara noziegumu. Sarunas beidzās bez rezultāta, tikai ar nekonkrētu vienošanos par jaunu tikšanos.
3. Cilvēki bēg
Kara pirmajās sešās dienās Ukrainu pameta vairāk nekā 660 000 cilvēku, otrdien paziņoja ANO Bēgļu aģentūra. Tā brīdināja, ka bēgļu skaits pieaug ļoti strauji, un šādā tempā situācija var pārvērsties par Eiropas lielāko bēgļu krīzi šajā gadsimtā. Kopējais bēgošo cilvēkus skaits varot sasniegt pat četrus miljonus cilvēku.
4. Karā iesaistās Baltkrievija
Otrdien, 1. martā, Ukrainas teritorijā iegāja arī Baltkrievijas karaspēks, lai gan divas dienas agrāk Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko apliecināja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ka Baltkrievijas bruņotie spēki neiesaistīsies karā pret Ukrainu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.