Radars pasaulē

Krievijas bruņotie spēki 24. februāra rītā sāka plašu iebrukumu Ukrainā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka sākta «militāra operācija», lai «denacificētu» un «demilitarizētu» Ukrainu, un piedraudēja rietumvalstīm, lai neiejaucas. Uzbrukumam ir trīs galvenie virzieni — no Baltkrievijas uz dienvidiem, no Krimas uz ziemeļiem un no Belgorodas apgabala Krievijā Harkivas virzienā, kur notika smagākās sauszemes kaujas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par diplomātisko attiecību saraušanu ar Krieviju. Attēlā: kāda sieviete pie krievu raķetes izpostītas ēkas Vasiļkivā netālu no Kijevas. Foto — Scanpix

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien parakstīja lūgumu par Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES) un nosūtīja uz Briseli. Latvijas Valsts prezidents Egils Levits paziņoja, ka ES nekavējoties jāpiešķir Ukrainai kandidātvalsts statuss un jādod pieeja finansējumam. Līdzīgu pozīciju pauda arī Igaunijas prezidents Alars Kariss. Otrdien Eiropas Parlaments pieņēma Ukrainas iesniegumu, līdz ar to sākot formālu uzņemšanas procedūru.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu