Kungi! Ekonomiskajam karam seko īsts karš 3

Iepretī Krievijas vēstniecībai Rīgā ikdienu notiek piketi Ukrainas atbalstam. Foto: Edijs Pālens, LETA
Māris Niklass

Pareizāk būtu šim rakstam dot nosaukumu – Ukrainas kara sestā diena. Ieslēdzu TV. Noticis brīnums. Krievu zibenskarš izgāzies! Ukraiņi turas. Sarosījusies mūsu Saeima un Jēkabpils lielgabalgāzējs Gundars Kalve kļuvis par pirmo likumīgo brīvprātīgo karavīru Ukrainas armijā. Gandrīz reizē ar viņu aizstāvju rindas papildina brīvprātīgie angļu leģionāri.

Pateicoties pasaules bagātā cilvēka Īlona Maska pretimnākšanai, ukraiņi bez maksas  saņem satelītuzņēmumus. Tie ir biedējoši. Kijevas ziemeļrietumos uz ceļa stāv krievu bruņutehnikas kolonna 64 km garumā. Pentagona pārstāvis stāsta, ka uzbrucējiem klibojot loģistika – trūkstot degvielas. Es kā bijušais padomju armijas karavīrs teiktu armijas žargonā – “valda bardaks” (latviski – nekārtība).

Faceebook rāda sižetu, kur uz vientuļa lauku ceļa ukraiņu zemnieks ar Belorus markas traktoru uz savu sētu velk apklusušo tanku. Kā tehnikas pārzinātājs varu paskaidrot – tehniski tas ir iespējams.

No kara šausmām bēg ukraiņu mātes ar bērniem, stumjot ratiņus un nesot savus mazuļus. Tā esot ātrāk, nekā stāvot auto rindā. Daži simti bēgļu jau atraduši patvērumu Latvijā. Kopējais Ukrainu pametušo cilvēku skaits – ap 660 000. ANO iedalījusi 1,7 miljardus dolāru nelaimē nonākušajiem.

Bēg arī no Krievijas. Tiek intervēts telekanāla Doždj žurnālists. Viņš baidoties, ka viņu kā rezervistu var ieraut karā. Ekrānā sieviete, kura pamet Krievzemi, jo saprot, ka viņas biznesam nav perspektīvas. Tādās pašās domās ir inženieris, kurš vēl šaubījies. Viņaprāt, var gadīties kā padomijā, ka pēc nedēļas robeža būs slēgta.

Lielbritānijas premjerministrs ukraiņu žurnālistei taisnojas. Nedaudz apjucis Volodimirs Zelenskis, meklējot vārdus, kā uzrunāt Eiropas Parlamentu. Viņaprāt, ne “Labrīt”, ne “Labdien” neiederoties, jo neko labu viņš nevarot pavēstīt, jo teju, teju var nākties doties uz bumbu patvertni. Tālākajā uzrunā saka, ka Ukrainas tauta neatlaidīgi cīnās pret nāvi un tumsu, ka mēs esam cienīgi kļūt par Eiropas cienīgu dalībvalsti. Pierādiet, ka esiet ar mums, parādiet, ka esat eiropieši! Eiroparlamenta deputāti šo runu, pieceļoties sveic ar ilgiem aplausiem.

Vakarā kļūst zināms, ka Ukraina sākusi ceļu uz ES kandidātvalsts statusu. Par to balsojuši 637 deputāti, 26 atturējušies. Par nožēlu 13 balsojuši pret, to skaitā – Latvijas pārstāve Tatjana Ždanoka.

Ženēvā notiek Atbruņošanās konference. Videouzrunā redzams agresorvalsts ārlietu ministrs Lavrovs. Lielumlielais dalībnieku skaits pamet zāli. Par izbrīnu zālē paliek apmēram 30 cilvēki. Domāju, ka tie nevarētu būt tikai Ķīnas, Gruzijas vai Indijas pārstāvji, kuras ANO līmenī aizstāv Krievijas agresiju.

Rāda, kā nelielā pilsētiņā iedzīvotāji kailām rokām ielas vidū izmisīgi cenšas apturēt automobili, stumt to atpakaļ. Karavīrs vairākus šāvienus raida gaisā. Cilvēkus tas nebiedē. Piebrauc lielāks patruļautomobilis un, sirēnai kaucot, pūli pastumj malā.

Rāda nelielu Ukrainas produktu veikaliņa izkārtni, sašautu durvju slēdzeni. Pēc brīža rāda veikala iekšienē notikušo videooierakstu, kā Krievijas formās tērpti ar sarkanu lentu apsējiem ap ceļgalu metas uz kases aparātu. Iedzīvotājs, kurš to visu filmējis, uzdod jautājumu – kā būtu, ja jūsu dzīvoklī ielaužas 30 vīri ar automātiem un kliedz Žratj! (latviski – rīt, ēst). Filmētājs stāsta, ka bez pārtikas lielā cieņā esot mobilie telefoni. Tie okupantiem uz robežas esot atņemti.

Tviterī lasu Dmitrija Medvedeva, Krievijas Federācijas Drošības padomes vicepriekšsēdētāja, nicinājumu pret Francijas finanšu ministru. “Kaut kāds franču ministrs izteicies, ka ekonomiskās sankcijas iegrožošot Krieviju. Kungi! Neaizmirstiet, pēc ekonomiskā kara nāk īstais karš.”

Šodienas drūmajai dienai tomēr viens gaismas stariņš. Latvijas Ordeņa kapituls ārkārtas sēdē pieņēmis vienbalsīgu lēmumu Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apbalvot ar Viestura ordeņa I šķiru, godinot viņa personīgo drosmi un līderību cīņā par Eiropas kopējo vērtību, vadot visas ukraiņu tautas cīņu pret Krievijas agresiju. Domāju, ka šim solim sekos daudzas pasaules valstis. Tagad izšķiras – vai dzīvosim Rietumu demokrātijā vai aziātiskā impērismā.

Slava Ukrainai!

 

Autors ir Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītājs

Komentāri (3)

QAnon 02.03.2022. 12.05

“Ekrānā sieviete, kura pamet Krievzemi”
——————
Kur autors rāva krievzemi (krievu zemi), ja krievus izdomāja tikai Pēteris I, bet somu masons, Lomonosovs (parsvarā viņš), radīja mākslīgu vergu valodu, feņu, kas sastāv no ukraiņu, somugru, tjurku un nedaudz baltu valodām, lai no starpetniskas, uztaisītu homogēnu dehumanizētu vergu masu, atrautu no savām saknēm, vēstures un valodas, kuru daudz vieglāk dzīt suņa nāvē pret baltiem, somugriem, slāviem, tjurkiem un citām tautām, jo tāpat, kā vergs neatzīst brīvību, cilvēks bez saknēm, ienīst visu nacionālistisko, kas ir katras tautas izdzīvošanas pamatā. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados mazāk par 30% PSRS iedzīvotāju mājas valoda bija krievu. Visa Kubaņa bija tikai ukraiņu, bet Tverā sarunājās karēļu (somu) valodā. Etniskās izmaiņas, protams, bija cilvēces vēsturē vēl nepiedzīvots etnocīds, tomēr, jādomā, lauvas tiesu paņēma varmācīga rusifikācija (dehumanizācija).
Kas attiecas uz staļinistu padlu, Zdanok, kur tika EP pateicoties JL, kas nobalsoja, lai ieriebtu TB/LNNK, tas ka viņa nesēž cietumā par vissmagākiem noziegumiem pret valsti un par nacionālā nauda kurināšanu, tāpat kā Gapoņenka, Ļinģerman un līdzīgā substance, vai nav nomukuši uz Absolūto ļaunumu, padara latviešu valsti par fail state.

+2
0
Atbildēt

0

Zinta Arista Zemzare 02.03.2022. 13.44

Vai tiešām žurnāla “Ir” rediģētāji nepamanīja autora rakstā nepareizu vārda nozīmi “patvertni” nosaucot par “patversmi”. Mēs esam laimīgi, daudzus gadus dzīvojot miera apstākļos. Nevienam kā man bērnībā nav vajadzējis 1944. gadā Rīgā gaisa trauksmes laikā skriet patverties no bumbām, meklējot uzrakstu “uz patvertni”.
Es saprotu, ka tas viss mūsu nelaimes apstākļos ir sīkums. Un tomēr!…

+1
0
Atbildēt

0

Atis Priedītis 05.03.2022. 08.25

Kā izārstēt ļaunumu, naidu un agresivitāti?

Fragments no topošās grāmatas “Kristaps – slepenie protokoli 2.daļa Atgriešanās”.

– Uz ko varētu pamatoties pieņēmumi, ka ļaunumu, naidu un agresivitāti ir iespējam ārstēt, – jautāja Zinātnieku grupas vadītājs.
– Pamats varētu būt atziņa, ka pats dziļākais cilvēka zemapziņā esošais arhetips ir Dieva arhetips, tātad mīlestības un radīšanas arhetips. Ļaunuma arhetips Sātans, kā zināms ir zemāka līmeņa arhetips jo pašu Sātanu radījis ir Dievs, – atbildēja Kristaps.
– Vai ir vēl kāda atziņa?
– Jā, otra atziņa: cilvēks rodas tāpēc, ka kāds no miljoniem spermatozoīdu pirmais sasniedz olšūnu un tā ļauj sevi apaugļot. Tikai šis pirmais spermatozoīds nevienu citu spermatozoīdu nenogalina, viņš tikai tos apsteidz un olšūna tieši viņu ir izvēlējusies lai rastos jaunā dzīvība.
– Vai tavuprāt tiešām ir iespējams ieiet cilvēka zemapziņā tik dziļi lai spētu visus ļaunuma pirmcēloņus novērst?
– Manuprāt, jā. Uz Gulbja zvaigznāja planētas tas taču ir izdevies. Mums jau tūkstošiem gadu nav starpvalstu karu un nav arī cilvēku slepkavību.
– Bet kāpēc kaut kas līdzīgs nenotiek uz Zemes?
– Cilvēkiem ir paniskas bailes sākt ielūkoties savā zemapziņā. Paniskas bailes ir arī visiem psihospeciālistiem. Uz Zemes valdošās psiholoģiskās idejas ir Akmens laikmeta līmenī un iespējams, ka tas turpināsies vēl ļoti, ļoti ilgi.

Turpinājums sekos.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu