Korektori Valstspapīru spiestuvē 20. gadsimta 30. gadu beigās. No kreisās — Gunars Janovskis, kurš šādi piepelnīja naudu studijām. Zem lampas kupola — Ieva Lase. Latvijas Nacionālā bibliotēka
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 1
Ievas Lases vēstules Gunaram Janovskim
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu krājumā Gunara Janovska fondā glabājas divu vienaudžu — tulkotājas Ievas Lases (1916—2002) un rakstnieka Gunara Janovska (1916—2000) sarakste1: Ievas Lases vēstules (63) rokrakstā un mašīnrakstā, pastkartes, ģimenes fotogrāfijas, meitu zīmējumi un Gunara Janovska vēstuļu mašīnraksta kopijas (15), kuras viņš pats saglabājis2 (sūtīto pastkaršu liktenis nav zināms).
Ieva Lase tulkoja no franču, vācu, spāņu un krievu valodas, tulkojumu vidū Antuāna de Sent-Ekziperī Mazais princis (1960), Pjēra Gamarā noveļu krājums Cilvēku rokas (1963), stāsti Piedzīvojums ar Spārnoto čūsku (1964) un Kapteinis Pavasaris (1966), romāns Pireneju rapsodija, Slepkavam Gonkūru prēmija (abi 1967), Gustava Flobēra Trīs stāsti (1970) un citi. Apbalvota ar Francijas ordeni par nopelniem literatūrā un mākslā (1993) un Triju Zvaigžņu ordeni (1999).
