Cukura sākums Sarkandaugavā

Pirms pārmaiņu laiki to aizsauca nebūtībā, cukurrūpniecība Latvijā varēja lepoties ar vairāk nekā 200 gadu senām tradīcijām. Pirmā cukura manufaktūra Baltijā dibināta 1784. gadā Rīgā, bet tās izveidotāju Kristiānu Konrādu Rāvi var ierindot starp vietējiem rūpniecības celmlaužiem

Kristiāns Konrāds Rāve Rīgā ienāca no Ventspils. 1756. gadā viņš ieguva Rīgas pilsoņa namnieka tiesības un 60. gados no Duntes muižas pie Sarkandaugavas nopirka deviņas pūrvietas (3—4 hektārus) zemes, kurā sāka kuģubūvi.

Kā vairumam Rīgas pilsoņu, Rāvju dzimtas pamatnodarbošanās bija tirgošanās. Spriežot pēc tā laika sludinājumiem, viņu specializācija bijusi vīna tirdzniecība, eksotiskie augļi, kafija, olīveļļa un «angļu alus». Arī būvētie kuģi bija domāti tirdzniecības uzturēšanai. Taču Rāve bija viens no pirmajiem Rīgas namniekiem, kurš izlēma, ka pilsētā «naudu taisīt» var ne tikai ar tirgošanos, bet arī ar ražošanu.

Sākums šķita daudzsološs. 1767. gadā Sarkandaugavā bija gatavs pirmais burinieks Der Grossadmiral Paulus, un uzņēmējs spēja panākt, ka ar ķeizarienes Katrīnas II Lielās atļauju viņam, šo kuģi izmantojot, atlaiž pusi Rīgas ostas nodevu un trīs ceturtdaļas no pārvadāto preču muitas. Turpmākajos gados Rāve uzbūvēja vēl vairākus kuģus, un 1780. gadā viņa rīcībā jau bija seši. Taču sākās grūtības — muitas ierēdņi paziņoja, ka ķeizarienes dotā privilēģija attiekusies tikai uz pirmo kuģi, bet ne uz pārējiem. Par tiem muitas un nodevas esot jāmaksā pilnā apmērā. Sākās stīvēšanās par traktējumu. Iespējams, Rāves panākumi kādam skauduši, varbūt viņš kādam nedeva kukuli. Taču iznākums bija viņam nelabvēlīgs, uzņēmējam piesprieda parāda atmaksu par visiem iepriekšējiem gadiem. To Rāve nespēja, un 1783. gadā viņa rēdereja bankrotēja. 

Laikabiedrs, vēstures pētnieks un mākslinieks Johans Kristofs Broce (1742—1823) atzīmējis: «Rāves kungs būvēja dažādus kuģus, taču dažādu šķēršļu dēļ viņam bija jāizbeidz šis derīgais pasākums.»