Rīgas ieņēmumi šogad pieaugs, tomēr galvaspilsēta sūkstās par finansiālu «apdalīšanu» un līdzekļu trūkumu infrastruktūrai — brūkošo tiltu remontiem naudu cer aizņemties
Noturības budžets — tā Rīgas mērs Mārtiņš Staķis nodēvējis pagājušajā nedēļā apstiprināto Rīgas domes budžetu šim gadam. Proti, pašvaldībai jānotur sociālā drošība, palīdzot iedzīvotājiem energocenu krīzē, un jāstiprina savi pakalpojumi, ceļot algas darbiniekiem, kuru samaksa atpalikusi no tirgus līmeņa.
Gan ienākumu, gan izdevumu ziņā šis budžets būs rekordliels, bet tieši tāpat arī plānotais deficīts — 159 miljoni. Tas gan nenozīmējot, ka līdzekļu pietrūks, jo domei ir nauda kontos, mierina Finanšu departamentā.
Trīs prioritātes
Dome šogad izvirzījusi trīs budžeta prioritātes — pašvaldības konkurētspēja, sociālais atbalsts un satiksme.
Pašvaldībā trūkst darbaroku, piemēram, aprūpētāju, grāmatvežu, auklīšu, policistu, būvvaldes un sociālo dienestu darbinieku, Ir skaidro Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš. «Iepriekšējos gados bija juku laiki — domes atlaišana, pagaidu administrācija —, un kvalitatīvas vidējā līmeņa darbinieku atalgojuma pārskatīšanas nav bijis vairākus gadus. Tādu darbinieku, kas ir domes darba mugurkauls,» viņš skaidro. Atalgojums pašvaldībā tagad esot zemāks nekā valsts un privātajā sektorā — lai panāktu darba tirgus vidējos rādītājus, algu pielikumiem vajadzētu 20 miljonus eiro, bet šogad tam novirzīs 4,3 miljonus. Tas ļaušot palielināt atalgojumu par 4—8%. «Tam jābūt signālam, ka darbinieki nav aizmirsti. Tas nav izdarāms vienā gadā,» uzsver Rakstiņš. Piemēram, no janvāra par 10% pacelts atalgojums medicīnas darbiniekiem, bet no septembra pedagogi saņems par 70 eiro vairāk. Rakstiņš uzsver — lai gan likums to ļauj, šogad domes augstākajām amatpersonām netiks pārskatīts atalgojums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.