Inflācija – augstāka, ekonomikas izaugsme – zemāka

Ilustratīvs attēls
Līva Zorgenfreija

Ekonomikā izaicinājumu netrūkst. Tie saistīti gan ar vīrusa ietekmi uz izaugsmi, darbaspēka pieejamību un piegāžu ķēžu darbību, gan ar enerģijas un izejvielu cenu attīstību, gan arī – gaidāmajām vēlēšanām. Latvijas inflācijas prognozes 2022. gadam ir kārtējo reizi paaugstinātas – līdz 6,5%. Ekonomikas izaugsme saglabāsies strauja, taču augstās cenas un citi saspīlējumi liek prognozi samazināt līdz 4,1% šogad. Nākamgad redzēsim joprojām strauju IKP kāpumu 3,5% apmērā, kamēr inflācijas rādītāji būs mērenāki nekā šogad (2,9%).

Vīruss uzliesmo meža ugunsgrēka tempā…

Omikrona vīrusa variants visā pasaulē izplatās meža ugunsgrēka tempā. Virkne valstu atjaunoja atsevišķus ierobežojumus, taču šoreiz uz ievērojami īsāku laiku. Daudzviet tie jau atkal tiek būtiski mazināti daļēji tādēļ, ka omikrona augstais lipīgums nozīmē, ka tas ierobežojumiem “tiek garām”. Bažās par darbinieku trūkuma problēmas saasināšanos, vairākās valstīs, piemēram, ASV, Somijā un arī Latvijā samazināts pašizolācijas jeb mājas karantīnas laiks. Caurmērā tirdzniecības partnervalstīs gaidām, ka omikrona ietekme uz ekonomiku būs salīdzinoši mazāka nekā iepriekšējiem vīrusa viļņiem.

Tomēr lielas bažas daudz lipīgākā paveida izplatība rada saistībā ar Ķīnas stratēģiju vīrusa apkarošanai. Tur joprojām tiek spītīgi piekopta ļoti stingru ierobežojumu jeb nulles Covid stratēģija. Šī politika apdraud ne tikai Ķīnas ekonomikas izaugsmi, bet var būtiski saasināt piegāžu ķēžu problēmu pasaulē, un tādējādi negatīvi atsaukties uz visas pasaules ekonomikas izaugsmes un inflācijas rādītājiem. Atelpu piegāžu ķēdēs tādēļ tuvākajā laikā vēl diemžēl neredzēsim, un samezglojumi sāks atšķetināties tikai pamazām – drīzāk gada otrajā pusē. Riski par jauniem un bīstamākiem vīrusa paveidiem saglabājas, kas cerēto piegāžu ķēžu stāsta atrisinājumu var “pabīdīt” vēl tālāk.

… bet tās nav vienīgās sliktās ziņas

Enerģijas cenu līmeņi pērnā gada beigās nebeidza pārsteigt, un, lai gan naftas cenas turpina kāpt, gan gāzes, gan elektrības cenas šobrīd atkāpušās no decembra rekordiem. Nākotnes līgumi rāda, ka gāzes un elektrības cenas pavasarī vēl saruks, tomēr saglabāsies salīdzinoši augstas visu šo gadu. Globālās cenas nosaka, ka inflācija pasaulē un Latvijā sasniedz arvien jaunus rekordus, tomēr šī gada laikā – kā minimums bāzes efektu ietekmē – inflācijas cipari jau kļūs daudz mērenāki.

Daudzas centrālās bankas jau rīkojas, lai ierobežotu cenu kāpumu, kas nozīmē – gaidāms mazāks monetārās politikas atbalsts ekonomikām. Piemēram, ASV risks, ka šī brīža ļoti augstā inflācija var būt sākums algu-cenu spirālei ir visai liels, tādēļ prognozējam, ka Federālo rezervju banka procentu likmes šogad varētu celt pat četras reizes. Tikmēr eiro zonas darba tirgū tik liela spiediena uz algām šobrīd nav, un inflācija jau 2023. gadā atgriezīsies zem ECB 2% mērķa. Tādēļ gaidām, ka procentu likmes ECB tuvāko divu gadu laikā necels.

Ģeopolitiskie saspīlējumi, piemēram, starp Krieviju un Ukrainu, uzvirmojuši ar jaunu spēku. Tas var saasināt inflācijas problēmu, negatīvi ietekmēt izaugsmi un pilnībā pārrakstīt makroekonomiskās attīstības scenāriju. Lietuvā ģeopolitikas negatīvā ietekme var būt būtiskāka nekā pārējā Baltijā. Baltkrievijas sankciju dēļ kaimiņvalsts zaudēs lielu daļu tranzīta kravu, savukārt diplomātiskās nesaskaņas ar Ķīnu var atspēlēties Lietuvas eksporta rezultātos.

Latvijā gada sākums izaicinājumu pilns

Lai gan vakcinācijas aptvere ir būtiski augusi, vīruss pie mums izplatās arvien straujāk, un jauni gadījumu skaita rekordi vēl tikai gaidāmi. Milzīgam skaitam iedzīvotāju inficējoties ar Covid-19, skaidrs, ka arī slimnīcu noslodze pieaugs, un nav izslēgti jauni ierobežojumi, kas kavēs skartāko nozaru atkopšanos. Ekonomikas ziņā svarīgi arī tas, ka inficēšanās nozīmē lielas daļas darbinieku īslaicīgu izkrišanu no darba tirgus, tādējādi kavējot uzņēmumu un iestāžu darbību un mazinot ekonomikā saražotās pievienotās vērtības kāpumu.

Arī augstās cenas ir šķērslis ekonomikas aktivitātei. Pasaules enerģijas un pārtikas cenas ir ļoti augstos līmeņos, un tas virza arī Latvijas inflācijas stāstu. Cenu kāpums Latvijā pīķa punktā var pat pietuvoties 10%, un augstākie inflācijas cipari tiks sasniegti gada pirmajos mēnešos. Tomēr, sekojot pasaules enerģijas cenu attīstībai, uz gada vidu un otro pusi inflācijas straujums norims. 2022. gada vidējās inflācijas prognoze paaugstināta līdz 6,5%, kamēr 2023. gadā inflācija jau būs krietni mērenāka (2,9%). Cenu kāpumu šogad turpinās veicināt pārtikas cenu augšupeja, kā arī otrreizējie efekti preču cenās no enerģijas un transporta izmaksu kāpuma. Turklāt arvien būtiskāk cenu līmeni vilks uz augšu arī aizvien augstākās darbaspēka izmaksas.

Šogad kopumā prognozējam, ka vidējā alga (8%) kāps straujāk par inflāciju – tātad reālie ienākumi joprojām vidējam strādājošajam, lai gan krietni lēnāk nekā ierasts, tomēr pieaugs. Gada sākumā, pīķa inflācijas laikā, gan nevar izslēgt arī īslaicīgu pirktspējas samazināšanos. Tas var negatīvi ietekmēt reālo patēriņu – ja preces un pakalpojumi maksā vairāk, tad varam atļauties iegādāties mazāku apjomu nekā iepriekš. Jāatzīmē, ka valsts atbalsta apmērs energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai ir kļuvis daudz dāsnāks, un tas pirktspēju būtiski balstīs. Tādēļ joprojām gaidām drīzāk izaugsmes sabremzēšanos gada sākumā, nevis kritumu.

Kopumā uz šo izaicinājumu fona šogad IKP augs par 4,1% – lēnāk nekā iepriekš prognozēts, tomēr joprojām strauji. Arī nākamgad izaugsme saglabāsies virs potenciālās, sasniedzot 3,5%.

Vēlēšanu sirēnas

Protams, ir daļa sabiedrības, ko krīze joprojām smagi ietekmē, tomēr, objektīvi spriežot, situācija ekonomikā ir caurmērā laba. Neskatoties uz atkārtotiem vīrusa viļņiem, ekonomikas izaugsme ir strauja, algas aug griezdamies, un bezdarba līmenis ir būtiski zemāks nekā Covid krīzes sākumā. Jāsaka gan, ka augstā inflācija pavisam noteikti ir krietna darvas karote medus mucā. Atšķirībā no IKP kāpuma, cenu kāpumu veikalu plauktos un savos maciņos varam novērot ikdienā, tādēļ iedzīvotājiem augsta inflācija noskaņojumu un optimismu par nākotni bojā krietni vairāk, nekā strauja IKP izaugsme to uzlabo.

Vēlēšanas tuvojas ar ašiem soļiem, un valdībai kārdinājums tērēt, lai iegūtu vēlētāju labvēlību tikai pieaugs. Budžeta deficīts šogad solās būt virs Eiropas Savienības vidējā. Esam tagad visai plaši atvēruši maciņu, lai balstītu mājsaimniecības un pat uzņēmumus energokrīzē. Ja dažāda veida papildus atbalsti un valdības tēriņi turpinās, tas var nozīmēt, ka paši pielejam eļļu inflācijas ugunij. No vienas puses, – ir labi balstīt pirktspēju, īpaši – mazāk turīgās sabiedrības daļas pusē. No otras, augstāka pirktspēja nozīmē lielāku pieprasījumu, kas uzņēmumiem dod vairāk rūmes celt pārdošanas cenu, ko tie jau šobrīd ļoti naski dara, tādējādi kāpinot inflāciju. 2021. gada trīs ceturkšņu dati liecina, ka uzņēmumi kopumā pērn uzrādīja labus peļņas rādītājus – spiedīga situācija augstāku izejvielu cenu dēļ uzņēmumu pusē kopumā nav novērojama, jo izdodas kāpumu pārnest uz patērētāju.

Leiputrija, kad varam būt dāsni, kāpinot valdības budžeta deficītu un audzējot parādu, nesaglabāsies mūžīgi. Jau no nākamā gada fiskālie groži no Eiropas Komisijas puses tiks atkal pievilkti. Lai gan procentu likmes zemas vēl būs kādu laiku, tuvākajos gados, monetārajai politikai kļūstot mazāk ekonomiku atbalstošai, aizņemšanās valsts pusē visticamāk kļūs dārgāka, nekā krīzes laikā bija ierasts. Vai nākamgad valdībai pēkšņi izdosies strauji samazināt tēriņu un deficīta apjomu? Vai arī temps būs jau uzņemts, un inerces vai sliktākajā gadījumā – populisma uzvaras – dzīti dosimies tālāk pa lielāku tekošo tēriņu un deficīta taku? Pārlieku lieli valsts tekošie tēriņi, ko nefinansē nodokļu ieņēmumu kāpums, veicina inflāciju un citu ekonomikas nesabalansētību veidošanos. Par šiem jautājumiem jādomā arī priekšvēlēšanu laikā, jo pēc vēlēšanām var būt jau par vēlu.

 

Autore ir Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu