Pāreju uz energoefektīvākiem risinājumiem kavē zināšanas un izmaksas

Ilustratīvs attēls
Edgars Čerkovskis

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cena Eiropas lielākajos tirdzniecības apgabalos pieauga – tas būtiski ietekmē arī Latvijas uzņēmumus un to konkurētspēju. Izmaksu pieauguma maksimālais punkts vēl nav sasniegts, arī Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņojums liecina, ka augošā pieprasījuma un citu faktoru izraisītais elektroenerģijas cenu kāpums varētu saglabāties vēl trīs gadus. Lai gan situācija ir līdzīga visā Eiropā, īpaši izteikti kāpumu izjūt valstis, kas līdz šim bijušas kūtrākas atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jautājumos. Situācija ir gana skaidra, tā jāizmanto kā mācību stunda, lai nākotnē veicinātu energoefektīvu risinājumu ieviešanu. Īpaši tāpēc, ka klimata pārmaiņu mazinošu projektu kontekstā jāņem vērā Eiropas Komisijas tiesību aktu kopums Fit for 55%, kura mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt ES oglekļa emisijas par 55%. Regulējuma mērķis ir samazināt emisijas rūpniecības, ēku un transporta jomā un zemes izmantošanā, un tas būtiski ietekmēs visus Eiropas reģionus, uzņēmumus un iedzīvotājus, jo praksē tiks īstenots arī princips “piesārņotājs maksā”.

Tikai trešdaļa iegulda energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos

Situāciju Latvijā ietekmē gan atkarība no Krievijas energoresursiem, gan tas, ka esam bijuši gana kūtri pāriešanā uz energoefektīviem risinājumiem. Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktais pētījums liecina, ka tikai trešā daļa jeb 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos, savukārt katrs piektais uzņēmējs to plāno izdarīt tuvākā gada laikā. Šajā aptaujā 72% respondentu norādījuši, ka plāno uzlabojumus elektroenerģijas taupīšanā, 53% – siltumenerģijas taupīšanā, 43% – degvielas taupīšanā.

Ja paraugāmies uz tādām valstīm kā Dānija, Nīderlande un Zviedrija, varam secināt – lai gan elektroenerģijas cenas pieaug arī tur, kopējās konkurētspējas ziņā šīs valstis būs ieguvējas, jo vairākās nozarēs aktīvi tiem izmantota alternatīvā enerģija. Piemēram, apstrādāt koksni ar alternatīvo enerģiju ir būtiski lētāk.

Neiztikt arī bez valsts atbalsta

Kāpēc Latvijā energoefektivitāte un citi ilgtspējīgas ekonomikas risinājumi ienāk tik lēniem un smagiem soļiem? Domāju, ka divi būtiskākie faktori ir izmaksas un zināšanas. Visizplatītākais šķērslis energoefektivitātes pasākumu ieviešanai ir efektīvāku tehnoloģiju ieviešanas izmaksas, tāpēc ir jārada skaidra izpratne, ka energoefektivitāte nozīmē enerģijas izmaksu ietaupīšanu ilgtermiņā. Šajā aspektā, protams, neiztikt arī bez valsts atbalsta. Lai gan jau pieminētais Altum piedāvā aizdevumus uzņēmumu energoefektivitātei, izteikts valsts atbalsts šajā jomā tiek īstenots tikai pēdējo pusotru gadu.

Lai sasniegtu “nākamo energoefektivitātes līmeni”, uzņēmumiem ir jāpārvar piecas galvenās problēmas: jāpalielina ietaupījumu apjoms, jādažādo energoefektivitātes resursi, jānodrošina energoefektivitātes ietaupījuma noturības mērīšana, energoefektivitātes ietaupījumi jāintegrē ar oglekļa samazināšanas sistēmu, energoefektivitāte ir jāsaprot un jānovērtē kā mainīgs aspekts, kas ir nepārtrauktā attīstībā un pilnveidē. Tam nepieciešamas gan investīcijas, gan zināšanas.

Investējot energoefektivitātes pasākumos, enerģijas patēriņu var samazināt līdz pat 50%, līdzīgu rezultātu var sasniegt arī ar citiem ilgtspējas risinājumiem, bet, lai tos ieviestu, uzņēmējiem nepieciešama izpratne par to nozīmi, būtiskumu, kā arī par to, ka ilgtspējīga ekonomika jau pavisam tuvā nākotnē nebūs izvēle, bet gan nepieciešamība. To nododam arī studentiem maģistra programmā “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība”, uzsverot, gan uzņēmumu korporatīvo sociālo atbildību, gan sekmējot izpratni par katra individuālo atbildību par klimata pārmaiņām.

Vēja enerģijai Latvijā liels potenciāls

Latvijai ir viss nepieciešamais, lai šādus risinājumus ieviestu. Tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās un ir iespējams izmantot saules enerģijas paneļus arī tad, ja nav tiešu saules staru, proti, iegūstot enerģiju no gaismas. Lai gan Latvijā pagaidām darbojas tikai divi vēja parki, jo to attīstīšanu kavē nesakārtotie normatīvie akti, dažādi eksperti jau vairākkārt uzsvēruši, ka vēja enerģijai Latvijā ir liels potenciāls. Protams, šķēršļus attīstībai rada arī iedzīvotāju attieksme, kas atkal ir sabiedrības informēšanas un skaidrojošā darba jautājums un apliecina nepieciešamību pēc ilgtspējas ekonomikas ekspertiem un jomas profesionāļiem.

Savlaicīga rūpe par energoefektīviem risinājumiem un alternatīvo enerģiju nepalīdzētu izvairīties no elektroenerģijas cenu kāpuma, bet būtiski mazinātu tā ietekmi uz iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu.

 

Autors ir Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība direktors

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu