Nav naudas, nav partijas

KPV vairs nesaņems valsts finansējumu, taču trīs gados saņēmusi 1,3 miljonus

Partijas sākas līdzīgi — ar domubiedru iecerēm kaut ko mainīt un vērst pēc saviem ieskatiem uz labu — un beidzas, kaut arī dažādi, parasti tad, kad vēlētāji par tām vairs nebalso. Partija Kam pieder valsts ir bijis unikāls veidojums Latvijas politikā arī tāpēc, ka sāka pašiznīcināties vislielāko panākumu brīdī un būs beigusies, kad tai atņemts valsts finansējums. KNAB pirmdien nolēma, ka partija šogad nesaņems 646 tūkstošus no valsts budžeta.

Saeimā 2018. gadā no KPV LV saraksta ievēlētie 16 deputāti, par kuriem partijai pienācās finansējums, ir paklīduši kur kurais, un arī sākotnējā muļķīgā nosaukuma vietā ir cits nejēdzīgs — Par cilvēcīgu Latviju. Bet vēlētāju atbalsts tai ir mazāks nekā aptauju statistiska kļūda. Nauda bija vienīgais iemesls turēt pie dzīvības šo politisko veidojumu.

Varēja, redz, īrēt biroja telpas simboliski piemērotā vietā — atpūtas centrā ar bāru un krievu pirti Pļavniekos. Varēja maksāt algas partijas amatpersonām, to skaitā, smejies vai raudi, par kukuļa piesavināšanos apsūdzētajam bijušajam KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim, kura labvēļi oligarhi nu ir vai nu cietumā, vai uz apsūdzēto sola. Un būtu varējuši šogad kanalizēt nodokļu maksātāju naudu vēlēšanu kampaņas organizētājiem citās pirtīs un bāros. Bet nu cerētā kumosa vietā jākož pirkstos, ka sena blēdīšanās atstājusi naudas apsaimniekotājus «ar pliku pakaļu», kā par sevi mēdz teikt partijas pirmais un pēdējais premjerministra amata kandidāts Gobzems.

KNAB konstatēja, ka 2020. gadā apmēram 30 tūkstošus no tai piešķirtā finansējuma KPV LV iztērējusi pretlikumīgi. Faktiski sīka šmaukšanās, salīdzinot ar 1,3 miljoniem, kurus trīs gados partija saņēmusi no valsts budžeta. Un rezultātā nedabūs arī gandrīz 650 tūkstošus šogad. Un vēl arī tie 30 tūkstoši būs jāatmaksā.