Labākais gads • IR.lv

Labākais gads

Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Ieva Avota

Latvijas jaunuzņēmumi pērn piedzīvojuši visu laiku labāko gadu ar gandrīz ceturtdaļmiljardu lielām investīcijām. Un šis gads būs vēl labāks, pārliecināts ir investīciju fonda Change Ventures partneris Andris K. Bērziņš

Kopš pagājušā gada Latvijas biznesa pļavās ganās vienradzis. Mītisko apzīmējumu piedēvē jaunuzņēmumiem, kuru tirgus vērtība pārsniedz miljardu dolāru. Pie šāda titula pavasarī tika Latvijā radītais digitālās drukas milzis Printful, kad ASV investīciju fonds Bregal Sagemount tajā investēja 130 miljonus dolāru. Taču tie nebija vienīgie lieliskie jaunumi. Tulkošanas rīks Lokalise piesaistīja 44 miljonus eiro, otrs Latvijas drukas milzis Printify — 38 miljonus. Kopumā Latvijas jaunuzņēmumi pērn no investoriem spējuši piesaistīt 242 miljonus eiro, ziņo Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija Startin.LV. «Visu pagājušo gadu teicu, ka tas būs labākais jebkad bijušais gads Latvijas jaunuzņēmumiem. Tā arī izrādījās,» saka riska kapitāla fonda Change Ventures partneris, vairāku jaunuzņēmumu līdzdibinātājs un investors, organizāciju TechHub Riga un TechChill līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš. Ar kafiju, kas ielieta nelielā, melnā termosa krūzē, viņš sēžas man pretī datora ekrānā piektdienas vakarā. Smaidīgs, bez šlipses un lietišķas atsvešinātības viņš iemieso jaunuzņēmumu pasaules šarmu — brīvību un aizrautību. Ar mīlestību pret tehnoloģiju jaunuzņēmumiem Austrālijā dzimušais uzņēmējs aplipa jau 90. gadu beigās, kad absolvēja Stenforda Universitāti ASV. Pērn piesaistītās investīcijas, viņaprāt, ir lielisks signāls visai jaunuzņēmumu ekosistēmai. Tas, ka Latvija pievērsusi pasaules labāko investoru uzmanību, liecina par sistēmas briedumu un ļauj cerēt — nākamais gads būs vēl labāks. «Būs vairāki lieli investīciju darījumi no nopietniem, lieliem Amerikas un Lielbritānijas fondiem, kuri te liek savu naudu ar apziņu, ka šie uzņēmumi varētu būt nākamie lielie veiksmes stāsti,» pārliecināts Andris. Vaicāts, kuriem jaunuzņēmumiem šogad vērts īpaši pasekot līdzi, viņš pasmaida. «Es, protams, neesmu objektīvs šajā jautājumā.» No sava fonda investīciju portfeļa viņš izceļ četrus. Vēl bez minētā Printify, arī Giraffe360, kas attīstījuši vienu no pasaules vadošajiem risinājumiem digitāla nekustamo īpašumu satura radīšanai — robotisku kameru. Andris izceļ arī Nordigen, kas ļoti strauji augot un ar savu risinājumu šobrīd esot vieni no vadošajiem open banking jomā visā Eiropā, kā arī ātri augošo Aerones, kas nodarbojas ar vēja turbīnu inspekciju viscaur pasaulē. «Tāpēc esmu tāds optimists, jo katru dienu redzu sev apkārt uzņēmējus, kuriem ir lielas veiksmes, daudz potenciāla, tas rada prieku strādāt,» viņš smaida.

Viena uzņēmuma panākumi jaunuzņēmumu vidē radot sniega bumbas efektu. «Šī ir tāda gandrīz vai dīvaina industrija. It kā viss ir lielā mērā digitāls, bet ir salīdzinoši maz cilvēku, kas industrijā kaut ko lielu ir veikuši, un viņiem ir ciešas saites citam ar citu. Igaunija ir lielisks piemērs,» viņš stāsta. No kaimiņvalsts pirmā miljardu vērtā jaunuzņēmuma Skype izauguši jau vairāki citi vienradži. Piemēram, Skype savulaik darbojās gan Wise, gan Bolt līdzdibinātāji. No pēdējiem diviem jaunuzņēmumiem jau rodas atkal jauni veiksmes stāsti. Strādājot šāda mēroga uzņēmumu vadībā, darbinieki gūst neatsveramu pieredzi, kontaktus un labu kapitālu, ko tālāk var izmantot savu ideju īstenošanā. Tāpēc viņš paredz jaunu uzņēmumu birumu no tagadējiem Latvijas veiksmes stāstiem.

Igaunijā pirmais vienradzis dzima jau 2005. gadā, Lietuvā — 2019., bet Latvijā tikai pērn. Tas liekas likumsakarīgi, lūkojoties uz Dealroom.com 2021. gada statistiku. Kamēr Igaunija ir pasaules līdere ar 1048 jaunuzņēmumiem uz miljonu iedzīvotāju un Lietuvā to skaits ir 706, Latvijā ir tikai 279. Vai neesam pārāk kūtri? Andris tomēr vairās kritizēt uzņēmējus. «Visā šajā ķēdē atslēgas cilvēki ir uzņēmumu dibinātāji. Viņiem ir pietiekami liela drosme, izturība, centība, strādīgums un raksturs, lai paņemtu kādu ideju un censtos to pārvērst realitātē. Jo ideja ir tikai 10%, komercializācija ir tas grūtais.» Lai šo ceļu ietu, vajag iedvesmu, ko bieži vien sniedz apkārtējo pieredze. «Igaunijā un Lietuvā ir virkne uzņēmēju, kas parādījuši, ka var izaudzēt lielus uzņēmumus. Mums tas vēl top. Man neliekas, ka latvieša gēni ar kaut ko atšķiras no igauņa vai leiša gēniem. Tā atšķirība radusies pēdējos desmit gados. Tas drīzāk ir laika jautājums, kad mums būs tāds pats jaunuzņēmumu skaits,» viņš atbild.

Atzinīgi Andris novērtē arī pērn pieņemto akciju opciju regulējumu. Riska kapitāla fonds Index Ventures norādījis, ka šis regulējums dara Latviju par jaunuzņēmumiem draudzīgāko valsti Eiropā, Andris iet vēl soli tālāk — regulējums esot pat labākais pasaulē. Jaunuzņēmumos ierasta kompensācija ir akciju opciju izsniegšana. Tobrīd tās var būt nevērtīgas, bet, ja izdodas sasniegt panākumus un uzņēmumu izaudzēt, to vērtība var ārkārtīgi pieaugt. Latvijā šis regulējums esot patiešām pievilcīgs, ļaujot piesaistīt talantīgu darbaspēku uzņēmumiem gan tepat, gan ārzemēs. Turklāt Andris mana tendenci, ka jaunuzņēmumi «sūc» atpakaļ uz Latviju ļoti talantīgos jauniešus, kas devušies uz ārzemēm studēt vai strādāt. «Jaunuzņēmumi ir ļoti pievilcīga industrija, kurā meklēt darbu. Šie uzņēmumi ātri aug, piedāvā labas karjeras iespējas, strādā ar globāliem tirgiem. Tev ir interesanti skatīties, kā iekarot Ameriku, Brazīliju vai kādu lielu Eiropas tirgu.» Pēdējās divās nedēļās Andrim trīs jaudīgi cilvēki devuši ziņu, ka grib braukt mājās, interesējušies par iespējām. «Tas ir lieliski!» Jo uzņēmumi ir tik veiksmīgi, cik talantīgi cilvēki tajos strādā. «Atvilkt talantīgākos, spējīgākos tautiešus mājās ir ļoti būtiski.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu