Četrpadsmit gadus vecais autosportists Tomass Štolcermanis aizvadījis ražīgu, sacensībām un pieredzes piesātinātu gadu. «Bija traka sezona — 34 sacensības. 34 nedēļas aizvadītas trasē. Kalendārā redzam, ka jaunais gads būs tāds pats.» Tas esot divas vai pat trīs reizes vairāk nekā iepriekšējos gados. «Esmu ieguvis lielu pieredzi, piedalījies jaunās, stiprākās «gonkās», pirmoreiz pamēģinājis braukt ar citādiem dzinējiem,» Tomass rezumē aizvadīto gadu. Ķirsīti uz tā kūkas puisis uzlika gada nogalē, kad no 11. līdz 18. decembrim notikušajās prestižajās Rotax Grand Finals Bahreinā 72 dalībnieku konkurencē latvietis triumfēja pasaules kartinga čempionātā junioriem.
Uzvara finālbraucienā Tomasam nebija pārsteigums. «Vinnējām visus braucienus, sākot no treniņiem. Šīm sacensībām bijām stipri sagatavojušies un pārliecināti.» Kad vaicāju, kas slēpjas aiz viņa lietotās daudzskaitļa formas, sportists atklāj — tētis Mareks Štolcermanis. «Tētis nav tikai tētis, bet arī mans mehāniķis un menedžeris.» Kopā viņi aizvadījuši lielāko daļu pagājušā gada sacensību.
Pirmoreiz kartingā jaunais čempions iesēdās, būdams trīsarpus gadus vecs. Tomass gan atzīst, ka no karjeras pirmsākumiem neko īsti neatminas. «Tikai atceros, ka sešu gadu vecumā man bija pirmais pjedestāls.» Par to, ka nākotne saistīta ar autosportu, Tomasam šaubu nav, jo vairāk nekā desmit gadu laikā kartingi nav apnikuši ne mirkli. Iespējams, ātrums un sportista azarts vienkārši plūst viņa asinīs — Tomasa tētis Mareks nodarbojies ar autosportu un pirms daudziem gadiem gandrīz nonācis formulā Ford, taču plānus izjauca smaga autoavārija. Savukārt Tomasa mamma Nellija, kuras uzvārds pirms kāzām bija Šlēgelmilha, bijusi gan pasaules čempione ūdensmotociklu sportā, gan Latvijas sieviešu bobsleja ekipāžas pilote.
Rotax Grand Finals dalībniekiem visa tehnika bija pilnīgi jauna un identiska — gan dzinēji, gan šasijas, gan citas braucamrīka daļas, stāsta Tomass. Tas nozīmē, ka uzvara bija atkarīga tikai no paša braucēja. Kā Tomasam izdevās tik pārliecinoši izcīnīt čempiona titulu? «Manuprāt, visu izšķīra tas, cik labi vari koncentrēties, braucot pa priekšu. Jo tā braukt ir visgrūtāk — nav neviena, ko ķert.» Turklāt, braucot aiz cita kartinga, palīdz tā radītais aizvējš. «Ripo ātrāk un labāk. Varēja daudz vinnēt ar aizvēju, bet man sanāca arī bez tā.» Sportists, kurš trasē traucas ar 120 kilometriem stundā, stāsta, ka aizvējš var dot pat piecus kilometrus stundā. Tas nav maz.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.