Energoapgādes attīstību 2022. gadā virzīs aktīvie klienti 8

Ilustratīvs attēls
Sandis Jansons

2021. gads energoapgādes nozarē līdztekus prognozētajam nesis arī iepriekš neparedzētus izaicinājumus. Atbilstoši prognozēm šogad turpināja strauji augt uzstādīto saules paneļu un reģistrēto elektroauto skaits, paplašinājās arī uzlādes staciju tīkls. Elektrifikācijas pieaugums un tautsaimniecības pārkārtošanās pēc Covid-19 ierobežojumu izraisītās sabremzēšanās atspoguļojusies kopējā elektroenerģijas patēriņā. Dažādu ekonomisku, vides un ģeopolitisku faktoru izraisītā energoresursu cenu krīze mobilizējusi valdību meklēt iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta mehānismus, vienlaikus aktualizējot jautājumu par gudru un līdzsvarotu atjaunīgo energoresursu attīstības politiku šādu risku mazināšanai nākotnē.

Nepieciešamība pāriet uz zaļas enerģijas ražošanu un izmantošanu arī turpmāk kāpinās elektrības patēriņu, līdztekus tam arvien straujāk mainīsies patērētāju paradumi. No pasīviem patērētājiem daļa kļūs par aktīviem klientiem tādā izpratnē, ka vairs ne vien lietos tirgotāju pārdoto elektrību, bet to ražos arī paši savam patēriņam, ieviešot mikroģeneratoru, vai, piemēram, izvēlēsies pielāgot savus patēriņa paradumus pretēji kopējā pieprasījuma pīķa stundām. Būtisks izaicinājums 2022. gadā un turpmāk būs šīm izmaiņām pielāgoties gan tehnoloģiski, gan arī normatīvā regulējuma ziņā.

Patēriņš lēnām atguvies no pandēmijas ierobežojumu sākotnējā šoka

Covid-19 pandēmijas ierobežojumu ietekmē kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā 2020. gadā piedzīvoja jūtamu kritumu – tas samazinājās visos sektoros, izņemot mājsaimniecības, kur neliels patēriņa pieaugums bija skaidrojams ar attālināto darbu un mācībām. 2021. gada otrajā pusē jau novērojām elektrības patēriņa “atgūšanos” jeb pakāpenisku kāpumu salīdzinājumā ar pērno gadu. Ja 2020. gada deviņos mēnešos Sadales tīkla sadalītās elektroenerģijas apjoms veidoja 4624 gigavatstundas (GWh), tad 2021.gada deviņos mēnešos – 4772 GWh jeb par aptuveni 3% vairāk. Arī nākotnē elektroenerģijas patēriņš neapšaubāmi augs, to veicinās gan plašāka elektrifikācija mājsaimniecībās, gan arī nepieciešamība pāriet uz arvien plašāku zaļo ražošanu. Būtisku elektroenerģijas daļu klienti nākotnē ražos paši, izmantojot mikroģeneratorus – visbiežāk tieši saules paneļus.

Saules paneļi un izkliedētā ģenerācija transformē energoapgādi

Latvijā 2021. gada nogalē sadales sistēmai ir pieslēgti apmēram 2100 mikroģeneratori (pārsvarā saules) ar kopējo elektroenerģijas ražošanas jaudu 13,9 megavati (MW). Pērn visa gada laikā valstī tika uzstādīti nedaudz virs 450  mikroģeneratoriem ar kopējo jaudu 2,9 MW, bet šogad līdz decembra vidum uzstādīti aptuveni 1000 (ar kopējo jaudu 7,1 MW). Tātad gada laikā mikroģenerācijas apjomi ir dubultojušies. Prognozējam, ka tuvākās desmitgades laikā gan uzstādīto mikroģeneratoru skaits, gan jauda varētu desmitkāršoties –  līdz pat 17 000 iekārtām un 100 MW kopējai jaudai 2030. gadā.

Uz to, ka iedzīvotāju interese par elektrības ražošanu pašpatēriņam tikai augs, norāda arī socioloģiskās aptaujas. Sadarbībā ar Kantar oktobrī veikta aptauja[1] rāda, ka 17% Latvijas iedzīvotāju tuvāko gadu laikā apsver mājsaimniecībā uzstādīt saules paneļus elektrības ražošanai pašpatēriņam, vēl 2% to jau ir izdarījuši. Par saules paneļiem arvien biežāk domā arī biznesi – Sadales tīkla un Kantar uzņēmēju aptaujā 23% uzņēmumu atzinuši, ka tuvāko trīs gadu laikā plāno ražot zaļo enerģiju savām vajadzībām, bet 3% jau to dara.[2] Aktīvo klientu kļūs arvien vairāk. Tas mainīs elektroenerģijas plūsmu tīklā (augs izkliedēta ģenerācija), un sadales sistēma no elektroenerģijas vienvirziena transportētāja kļūs arī par dinamisku plūsmas organizētāju. Tas rosinās likt galdā jautājumus, kādai būt nākotnes elektroapgādes sistēmai, kā norēķināties par jaudas tehnoloģiskajiem zudumiem, kas neizbēgami rodas elektrības sadalīšanas procesā un kā nodrošināt, ka visi sistēmas lietotāji arī turpmāk maksā iespējami sabalansētu un taisnīgu tarifu atkarībā no katra faktiskajām vajadzībām un ar to saistītajām sistēmas attīstības un uzturēšanas izmaksām. Tas būs jautājums arī par jaunu sadales tarifa struktūru, kas vairākās Eiropas valstīs jau ir pārkārtota, samazinot mainīgo tarifa daļu. Arī Latvijā mums uz to būs jāvirzās.

Attīstīsies datos balstītas inovācijas

Līdz ar aktīvo klientu pieaugumu tādi pagaidām vēl drīzāk svešvārdi kā agregatori un energokopienas kļūs par ikdienu, jo, klientam kļūstot ne vien par patērētāju, bet arī ražotāju, nacionālā mērogā būs jādomā, kā pārvaldīt arvien daudzveidīgākas elektrības ģenerācijas plūsmas un sabalansēt ģenerācijas un patēriņa jaudu pīķus. Šeit fundamentāla loma būs datiem un tajos balstītiem viedajiem risinājumiem, jo tie ļaus nodrošināt gudru elektropārvaldību privātā, biznesu un nacionālā līmenī. Jau 2022. gadā Latvijā noslēgsies viedo skaitītāju uzstādīšanas programma, un tas nozīmē, ka ikvienam Sadales tīkla klientam būs pieejami detalizēti viņa elektroenerģijas patēriņa dati. Uz šo datu pamata arī būs jābūvē jauna elektroapgādes sistēma, jauni (agregācijas) pakalpojumi un šos jauninājumus regulējoši normatīvie akti.

Apzinoties, ka dati būs pamatā energoapgādes nozares inovāciju attīstībai, gada izskaņā Sadales tīkls kā elektroenerģijas tirgus datu turētājs mājaslapā publicēja pirmo atvērto elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas anonimizētu datu kopu, kas noderēs pētniekiem un jaunuzņēmumiem esošo risinājumu pilnveidei un jaunu attīstībai.

Latvijā jāveido pārdomāta un koordinēta energoapgāde

Ņemot vērā straujās pārmaiņas, valsts mērogā liels izaicinājums ir pārvades un sadales sistēmu stratēģiskā attīstība nākotnē. Ekonomikas ministrija jau pie viena galda aicinājusi gan Sadales tīklu, gan Augstsprieguma tīklu, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK). Viens no sarežģītākajiem stratēģiskajiem jautājumiem – nākotnes elektroapgādes jaudu plānošana, uzturēšana un finansēšana. Enerģētikā jebkura attīstība ir jāplāno ilgtermiņā, jo investīcijas ir lielas un tās atmaksājas tikai vairāku desmitu gadu perspektīvā. Ja, piemēram, Pierīgā izsīkst energoapgādes jauda, tad nav prātīgi reizi pāris gados mainīt un likt “drusku lielāku transformatoru staciju”, tā vietā jāveido pārdomāta prognoze ilgtermiņam, izvēloties atbilstošu jaudu. Pašlaik atbildība par šādām rezerves jaudām un to izmaksu segšanu gulstas tikai uz Sadales tīklu un tā klientiem. Tāpēc pirmais uzdevums ir skaidri definēt, kur un kādas rezerves jaudas mums ir, izvērtēt to nepieciešamību nākotnē un veidot tādu tarifa metodiku, kas parāda, ka investīcijas mūsu valsts un ilgtspējīgas enerģētikas nākotnes attīstībā ir sabiedrības kopēja jeb visu, nevis tikai dažu, sistēmas lietotāju atbildība. Pārdomāta rezerves jaudu prognozēšana nozīmētu arī to, ka pakāpeniski atteiksimies no konkrētos reģionos esošajām nesamērīgi lielajām jaudas rezervēm, kas nākotnē nebūs nepieciešamas, bet par kuru uzturēšanu joprojām maksājam.

Perspektīvā šāda sistēmiska efektivizācijas pieeja būs ekonomiski izdevīga ikvienam – no mājsaimniecības līdz lielajam uzņēmumam. Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums ļaus gan sadales, gan pārvades operatoriem vismaz daļēji risināt šos izaicinājumus, vienlaikus mazinot izmaksu slogu uz tarifiem. Apgūstot finansējumu, fokusēsimies uz tīkla pārbūvi vietās, kur notiek aktīva saimnieciskā darbība un trūkst brīvi pieejamo jaudu – lai uzņēmējiem nebūtu jāgaida uz jaudu palielināšanu un tiktu veicināta arvien straujāka valsts ekonomiskā augšupeja.

Rezumējot, 2021. gads energoapgādē bijis trauksmains, bet vienlaikus – daudz darīts, lai turpinātu fundamentālu pāreju no fosilo uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Gads paliks atmiņā ar iepriekš nebijušām elektroenerģijas cenas svārstībām – sākot no negatīvām elektroenerģijas cenām pavasarī līdz pat rekordaugstiem elektroenerģijas cenas lēcieniem rudenī un ziemā. Vienlaikus visā pasaulē un arī Latvijā šī pieredze kalpos kā impulss straujākai pārejai uz atjaunīgajiem energoresursiem – sagaidāms, ka arī jaunais gads energoapgādes nozarē būs dinamisks un kā vēl nekad agrāk zaļš.

 

Autors ir AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs

[1] Aptauju veica Sadales tīkls sadarbībā ar pētījumu centru Kantar 2021. gada oktobrī, tiešsaistē aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 – 75 gadiem.

[2] Aptauju veica Sadales tīkls sadarbībā ar pētījumu centru Kantar 2021. gada septembrī, telefonintervijās aptaujājot 600 Sadales tīkla juridisko klientu.

Komentāri (8)

Finegans 04.01.2022. 11.06

Monopolists ir ļoti dinamisks. Nesmīdiniet.
Elektrības cenas.
Šeit diemžēl ir milzu problēmas pat ar tādu sīkumu kā viedais elektroenerģijas skaitītājs. Mēnešiem ilgi Sadales Tīklam ir jālūdzas lai to uzstādītu un kad tas beidzot ir uzstādīts, tad izrādās, ka tas nemaz nav vieds, jo rādījumi jāturpina nolasīt mēņeša beigās pašam!
“Viedums” ir apmēram tāds, kā 50 kilometrus no Maskavas, pēc II Pasaules kara.
Diemžēl reālas alternatīvas nav, jo kur tu liksies bez elektrības? Ģeneratoru ar malciņu taču nedarbināsi.

+2
0
Atbildēt

2

    Vahamurka > Finegans 04.01.2022. 13.46

    Ir kam sen jau tādi skaitītāji,un bez visas lūgšanās.Un pat ne Rīgā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kolpants > Finegans 04.01.2022. 14.52

    Снять показания и послать потом СМС по указанному адресу – вот это точно не самая важная проблема и сложность в наше время.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Elektriķa dēls > kolpants 04.01.2022. 21.20

    Ne jau tikai rādijumu nolasīšanai domāti viedie skaitītāji. Problēma ir tajā ka tikai daļai no patērētājiem tos ir jēga efektīvi izmantot, kā instrumentu energoefektivitātes paaugstināšanai un viens no kritērijiem ir iespējas redzēt patēriņa un citus datus reāla laika režimā, bet ST to joprojām nevar nodrošināt!

    0
    0
    Atbildēt

    1

    kolpants > Elektriķa dēls 05.01.2022. 13.48

    Ну а что по факту дает именно возможность сразу увидеть, сколько потребил? частному лицу это и не так важно. А на энергоемком предприятии кто мешает сделать внутреннюю систему учета? Да хоть на каждый станок ставьте счетчики и высчитывайте, сколько фактическое потребление и где образуется разница между входящим счетчиком и потреблением станков. Тем более без распределения потребления по источникам общая цифра не такая уж и информативная. Вдруг окажется, что на соседнюю территорию идет неприметный кабель.
    То есть мудрые счетчики вещь, конечно, хорошая, но вовсе не самая важная в вопросах энергопотребления.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Elektriķa dēls > kolpants 06.01.2022. 21.05

    Tā arī neko neesi sapratis ! Varu atkārtot citiem vārdiem: ST izgrūž milzīgu naudu skaitītāju uzstādīšanai patērētājiem kuriem tie nemaz nav vajadzīgi un iekļauj šos izdevumus tarifos, savukārt komersantiem nenodrošina šo datu saņemšanu, kaut pēc būtības ikviens lietotājs jau caur tarifiem ir apmaksājis gan pašu iekārtu, gan tā fiksēto datu nolasīšanu pārraidi u.c darbības. Nekā savādāk kā neefektīvu līdzeklū izmantošanu es to nosaukt nevaru un neviens līdz šim nav spējis pamatot šādu pieeju un to apstiprina arī paši ST prasot maksu par patērētāju atslēgšanu, gan pieslēgšanu kaut paši reklamē, ka ar viedajiem skaitītājiem to varot izdarīt attālināti!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Elektriķa dēls 04.01.2022. 15.29

Kas tad sunim asti cels, ja ne pats ! Kaut kā neesmu novērojis to inovatīvismu ST darbībā, tieši pretēji:
1.Pieminēto viedo skaitītāju uzstādīšana ir noritējusi, ne klientiem, bet ieviesējam ērtākā veidā;
2.Pieslēguma jaudu pieejamība lokālā līmenī un ilgterminā joprojām ir “zīlēšana kafijas biezumos”;
3.Pieeja patēriņa datiem netiek nodrošināta tiešsaitē.

+1
0
Atbildēt

0

kolpants 04.01.2022. 12.20

Солнечные батареи, ветрогенераторы – это все хорошо, это нужно развивать, увеличивать свою собственную генерацию.
Но в то же время хотелось бы видеть четкое понимание и решение вопросов технического характера, т..е. в любом случае должно быть достаточное наличие резервных мощностей для минимизации рисков, так как солнечные батареи, ветряки и ГЕС зависят от погодных условий.
И если ветер может пропасть в любой момент, то по солнечным батареям уже проверено, что в зимний период генерация значительно меньше, чем летом. То есть поставив много солнечных батарей с общей большой мощностью, мы должны понимать, что это среднегодовая мощность, из которой зимой будет доступно значительно меньше мощности.
Или же тогда это должно быть прям уровня ЕС решение, чтобы в наши регионы могли бы перекидывать мощности с южных солнечных стран.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu