2021_12_IMG_8709.png
Ingas Žoludes romāna Vendenes lotospuķe galvenais varonis ir valoda
Ikviens rakstnieks romāna vai stāsta rakstīšanas laikā apzināti vai neapzināti izdara izvēli par labu kādai konkrētai valodai — dažkārt atdarina kaut ko dzirdētu vai lasītu iepriekš, citkārt rada pavisam oriģinālu un spilgtu, jo kaut ko pa īstam jaunu taču nav iespējams uzrakstīt kādā no jau esošajām valodām. Šīs nianses dēļ labas grāmatas spēj savaldzināt un ievilkt savā pasaulē, mēs iemācāmies piedāvāto jauno valodu un izmantojam to, lai sazinātos ar veselu lērumu agrāk nepazītu tēlu un personu.
Šīs nianses dēļ es uzdrīkstēšos apgalvot, ka Ingas Žoludes romāna Vendenes lotospuķe galvenais varonis nebūt nav latviešu mīlētais un puspiemirstais rakstnieks Jānis Poruks, galvenais varonis ir valoda, kādā šis romāns ir uzrakstīts. Izmantojot savdabīgu metodi, autore nav lietojusi ne savu (iepriekšējos darbos izmantoto), ne Poruka literāro valodu, vēl mazākā mērā to varētu uzskatīt par latviešu sarunvalodas repliku no aizpagājušā gadsimta nogales, nē, viņa ir radījusi tādu kā amalgamu, kurā sakausēti mūsdienu latviešu valodas, iedomāta Poruka iekšējo monologu un viņa laikabiedru sarunu valodas elementi, sakausēti meistarīgi un dzīvi, tā, lai lasītājs aizmirstu par vēsturisko un literāro nosacītību, pieņemot stāstu kā reālu un šobrīd (tas ir, lasīšanas brīdī) notiekošu.
