Šonedēļ iznāk jauna literatūras žurnāla Strāva pirmais numurs. Tā galvenais redaktors — dzejnieks un literatūrzinātnieks Ivars Šteinbergs — sola, ka izdevums iestāsies par atvērtu, iekļaujošu sabiedrību un sociālo taisnīgumu
Drosmīgi — tā vienā vārdā var raksturot žurnāla Strāva veidotāju, piecu rakstnieku un dzejnieku, Annas Auziņas, Elvīras Blomas, Ievas Melgalves, Ivara Šteinberga un Arvja Vigula centienus iestāties par tematiem, kam Latvijas kultūras periodikā nav veltīts pārāk daudz uzmanības. Žurnāla veidotāji vēlas, lai izteiktos mazāk dzirdētas balsis, — publicēt literatūru no valodām, kas latviski nav daudz tulkotas, runāt par dažādām sabiedrībā apspiestām grupām, pārstāvēt identitātes, kas neiekļaujas heteronormatīvajā rāmī.
Žurnālu plānots izdot trīs reizes gadā, un tā teksti, kā saka veidotāji, sola turēties līdzsvarā starp daiļliteratūru, dzeju, publicistiku un akadēmiskumu. Pagaidām viņi strādā bez atlīdzības un, mazliet jokojot, mazliet ar nopietnību, saka — ja šo interviju lasīs kāds mecenāts, autori patlaban ir finansējuma meklējumos, bet, neraugoties uz tā trūkumu, pārliecināti — žurnāls jāizdod ilgtermiņā.
Strāvas galveno redaktoru Ivaru Šteinbergu varētu dēvēt par jauno autoru, jo tikai šogad viņam apritēja 30, taču viņš jau paspējis daudz — rudenī saņēmis Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša literāro prēmiju par savu pirmo krājumu Strops (Neputns, 2020), strādā pie jauna krājuma un stāsta, ka nodarboties ar literatūru bijis viņa sapnis. Līdzīgi kā citus cilvēkus saista svaru zāles, aerobika, joga un pilates, tā Šteinbergu uzrunā literatūra. Tā ir viņa vingrināšanās, bet muskuļu vietā viņš vingrina valodu un līdz ar to — apziņu.
Šogad izdoti vairāki kultūras žurnāli. Kāpēc Strāva cilvēkiem vajadzīga?
Mēs priecājamies, ka parādās jauni izdevumi — Žoklis, Tvērums. Ceru, ka Strāva būs vērtīgs papildinājums, kas šo ainu dažādos. Cilvēkiem Strāva vajadzīga tāpēc, ka piedāvāsim augstvērtīgu literatūru gan no Latvijas, gan ārzemēm, mērķtiecīgi meklējot to, kas mazāk vai retāk tulkots valodu, nacionālo literatūru ziņā. Centīsimies radīt platformu, kurā iejūtīgi diskutēt par aktualitātēm, parādot, ka mākslas norises nav atrautas no konteksta vai sabiedrības problēmjautājumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.