Sākoties interneta ērai, igauņi radīja Skype. Kad finanšu tehnoloģiju pirmais vilnis izaicināja banku sistēmu, divi igauņu puiši izveidoja TransferWise — vienu no fintech jomas globālajiem līderiem. Uzņēmuma vērtība šovasar bija ap 11 miljardiem dolāru. Latvijā jaudīgs banku lobijs nodrošināja politisko bezvēju globāla mēroga naudas atmazgāšanai, par ko beigās samaksāja visa sabiedrība.
Šobrīd pasaule izmisīgi meklē jaunas tehnoloģijas elektrifikācijas īstenošanai, un viens no tehnoloģiju robiem ir litija akumulatori — to dārgo izejvielu un neapmierinošo īpašību dēļ. Igaunijas Skeleton Technologies ir Eiropas līderis ultrakondensatoru ražošanā. Ja uzņēmumam izdosies plānotais grafēna bateriju izstrādē, tas būs multimiljardu bizness un izcils ieguldījums pasaules ilgtspējīgā attīstībā — «nenogurstošas» baterijas ar ļoti ātru uzlādes laiku. Šis ir stāsts par māku noķert iespēju aiz astes, nevis «pie igauņiem viss labāk». Arī Latvijā ir izcili biznesa veiksmes stāstu piemēri, varbūt nedaudz tradicionālākās nozarēs. Šoreiz daži vārdi par to, kā veidot tieši politiku, sagaidot pasaules ilgtspējīgās transformācijas vilni.
Dažiem vēl aizvien liekas, ka vienīgā latviešiem piemērotā tautsaimniecības politika ir savulaik Kārļa Ulmaņa piekoptā. Viņš izdarīja loģisku izvēli par labu lauksaimniecībai, taču mūsdienās atkārtot līdzīgos apsvērumos balstītu izvēli tik viegli vairs neizdosies. Eiropa ir pārēdusies, un pārtikas vērtība ir relatīvi daudz zemāka. Šobrīd Eiropas bagātās nācijas ir gatavas dāsni maksāt par citām lietām: jaunām tehnoloģijām, jo īpaši ekonomikas ilgtspējīgas transformācijas jomā — enerģētikā, transporta risinājumos, «visa digitalizācijā», aprites ekonomikas principiem atbilstošu produktu un pakalpojumu radīšanā. Triljonos mērāms tirgus, augošs, neapgūts, kas sola iespaidīgu peļņu ikvienam, kas spēj radīt, īstenot, mērogot vēl nebijušas biznesa idejas. Latvijā acīmredzami trūkst Ulmaņa laikam būtiska elementa — plaša sabiedrības slāņa spējas piedāvāt vajadzīgo produktu. Tad liksim Ulmani mierā un meklēsim ticamāku, daudzšķautņaināku risinājumu.
Nav pārspīlēta analoģija, ka gaidāmā tehnoloģiju nomaiņa salīdzināma ar pāreju no tvaika uz iekšdedzes dzinējiem. Progress arī senāk ir ticis uzņemts amizantos veidos. 1865. gada britu likums (The Locomotive act) noteica, ka pirms pašgājējas mašīnas jāiet cilvēkam ar sarkanu karogu, lai brīdinātu jātniekus un pajūgu vadītājus. Sarkanā karoga māšana šķiet noderīga un pievilcīga nodarbe dažiem arī mūslaikos. Pēdējā laikā vērojami savdabīgi politiķu centieni iezīmēt ilgtspējīgas transformācijas laukumu Latvijā. Dažkārt viņi norāda uz bažām par straujo un nepārdomāto normatīvo jaunradi Briselē, kam reizēm var piekrist, citkārt izsaka kvēlu atbalstu kādai no tradicionālām, viduvējas produktivitātes un lētā darbaspēka izmantošanā ieslīgušām nozarēm. Pēdējais izraisa pārdomas — tā ir pirmsvēlēšanu bula laika ierastā vairāksolīšana vai tomēr bezgaumīgs vīzijas trūkums komplektā ar pakļaušanos veiklu lobistu valdzinājumam?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.