informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares rādītāji ir turpinājuši augt, par spīti dažādiem izaicinājumiem
Pandēmija būtiski paātrināja digitālo transformāciju. Iepriekš tehnoloģijas vairāk bija uzņēmumu attīstības instruments, taču šobrīd tā ir svarīga komponente ikviena uzņēmuma izdzīvošanai. Šis process ir arī radījis paaugstinātu pieprasījumu pēc atsevišķiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumiem.
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas dati rāda, ka IKT nozares rādītāji ir turpinājuši augt, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem. Nozare rada 6% no iekšzemes kopprodukta, nozares uzņēmumu samaksātie nodokļi veido 8,6% no kopējiem budžeta ieņēmumiem. Tā ir viena no trim lielākajām eksportētājnozarēm, kurā nodarbināti vairāk nekā 38 tūkstoši strādājošo. 2020. gadā IKT eksports pieaudzis par 15% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Eksporta apgrozījums 2020. gadā pirmo reizi pārsniedzis iekšzemes apgrozījumu, veidojot 53% no kopējā nozares apgrozījuma, kas sasniedza 4,3 miljardus eiro.
Pieaugot pieprasījumam pēc IKT risinājumiem, palielinājusies arī darbinieku mobilitāte tirgū — uzņēmumi aktīvi meklē papildspēkus, un tādējādi palielinās arī darbinieku prasības pret atalgojumu. Šāda pastiprināta darbinieku kustība raksturīga ne tikai šajā nozarē, tā novērojama globāli daudzās jomās, cilvēkiem pandēmijas laikā izvērtējot savas prioritātes un nākotnes plānus.
Tas apgrūtina darbinieku piesaisti arī mūsu nozarē, kur jau ilgstoši vērojams darbaspēka deficīts. Lai speciālistus noturētu darbā Latvijā laikā, kad konkurenti nodrošina arvien augstāku atalgojuma līmeni, uzņēmumi ir spiesti palielināt savu pakalpojumu cenas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.