Siltas atmiņas par mājām

Tradicionālajam Jaungada ēdienam osechi ir vairāk nekā tūkstoš gadu sena vēsture, stāsta japānis Masaki Nakagava. Foto no personīgā arhīva
Marija Leskavniece
Print Friendly, PDF & Email

Bavāriešu cepetis, Pateicības dienas košsarkanā mērce un japāņu tradicionālais cienasts, saliekams kā puzle. Ko valsts svētkos galdā iesaka celt ārzemnieki, kas dzīvo Latvijā?

Bagātīga maltīte, kas aukstā laikā pabaros ne tikai vēderu, bet arī sirdi, par bavāriešu tradicionālo cūkgaļas cepeti Schweinsbraten mit Semmelknödeln saka vāciete Pija Baha. Tas ir īpaši populārs Vācijas dienvidos, kur to gatavojusi arī Pijas bavāriešu vecmāmiņa.
Tomēr lielākais šefpavārs viņas ģimenē bijis tētis. «Centos gatavot pēc viņa un omes receptēm, lai gan man pašai arī ļoti patīk izdomāt ko jaunu,» pastāsta Pija. Lieldienās viņi ierasti gatavo populāro saldo svētku copi ar rozīnēm, mandelēm un cukuru, kā arī jēra stilbiņus. Ziemassvētku vakarā ēd zandartu ar kartupelīšiem un dārzeņiem. «Bet nākamajā dienā vienmēr stirnas gaļu ar paštaisītiem Spätzle no miltiem, ūdens un olām,» stāsta berlīniete.
Pija Latvijā ieradās 2017. gadā, lai studētu medicīnu. Dzimtenē sākotnēji netika pie kārotās studiju vietas, bet, kad tomēr radās iespēja mācīties Vācijā, izvēlējās palikt Latvijā. «Pirms diviem gadiem varēju braukt atpakaļ, lai turpinātu studēt Vācijā, bet man tomēr šeit ļoti patika un pat atradu sev otru pusi. Tagad arī Latvija ir manas mājas.» Arī valsts svētkus viņa iecerējusi pavadīt ģimenes lokā. «Aizdegsim sveces, dekorēsim galdu, gatavosim svētku maltīti un kūku un, protams, saģērbsimies skaistās drēbēs.» Citus gadus devušies arī pie Brīvības pieminekļa.
Bet ko Latvijai gribētos vēlēt šogad? «Minēšu trīs vēlēšanās, kas man pašlaik liekas svarīgākās. Pirmkārt, cerību. Redzu daudzus cilvēkus, kuriem nav cerības, ka situācija kļūs vieglāka. Es pati ticu, ka kopā, palīdzot viens otram, varēsim sasniegt visu ko vēlamies. Otrkārt, izturību, īpaši tiem, kuri rūpējas par sabiedrību, piemēram, mediķiem, kas strādā nakti un dienu, lai palīdzētu slimajiem cilvēkiem veseļoties slimnīcā. Treškārt, pozitīvismu. Lai gan liekas, ka ir grūti būt pozitīvam, tomēr ir ļoti svarīgi redzēt arī mazos prieciņus ikdienā, kurus mēs bieži neievērojam, jo uzskatām par sīkumiem.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu