Brutālais ķēniņš

Etiopijas premjerministrs Abijs Ahmeds 2019. gadā. FOTO — THe New york times
Frics Šāps, © Der Spiegel
Print Friendly, PDF & Email

Kā Nobela miera prēmijas laureāts Etiopijas premjerministrs Abijs Ahmeds nonācis tik tālu, ka tiek vainots šobrīd notiekošā genocīdā? Vai daļa vainas jāuzņemas arī Nobela komitejai?

Jau pirms dažiem gadiem, kad par iespējamu karu neviens pat neiedomājās un Abijs Ahmeds izskatījās kā jauna cerību bāka, Berhanem Kidanemariamam tomēr radās bažas, ka viņa valsts ir briesmās.
Tas bija 2018. gada jūlijā. Berhane stāvēja uz skatuves Dien-vidkalifornijas universitātē Losandželosā. Tribīnes bija pilnas ar cilvēkiem, kuri azartiski vicināja Etiopijas karogus. Visi bija atnākuši, lai savām acīm redzētu cilvēku, kas apsolījis labāku nākotni Etiopijai un kas gandrīz katrā teikumā piesauca mieru un mīlestību. Tobrīd Abijs premjera amatā bija nostrādājis tikai dažus mēnešus, taču šajā laikā bija paspējis gūt atzinību Rietumos. Viņu kvēli sagaidīja arī etiopiešu diaspora Amerikā.
Berhane, kas tolaik pildīja Etiopijas ģenerālkonsula pienākumus Losandželosā un palīdzēja sarīkot šo tikšanos universitātes stadionā, piegāja pie mikrofona, lai pieteiktu premjeru. No auditorijas nekavējoties sāka skanēt rasistiski saukļi. «Tigraj, vācies prom!» atskanēja kliedzieni. Berhane nāk no tigraju minoritātes, un nebija ne mazāko šaubu, ka apvainojumi bija veltīti tieši viņam. Konsuls cerēja, ka premjers nokauninās pūli. «Taču tā nebija,» atceras Berhane.
Berhane Etiopijas valdībā bija strādājis kopš 1992. gada, ieskaitot darbu preses dienestā, pēc tam kļuva par divu valsts ziņu organizāciju vadītāju un galu galā pievienojās diplomātiskajam dienestam. Viņš bija diezgan labi pazīstama seja valdības aprindās. Vecā režīma pēdējos valdīšanas gados Berhane gan sabojāja savas attiecības ar valsts līderiem, jo esot bijis viens no tiem, kas mudināja sākt plašas reformas, taču viņam izdevās saglabāt diplomāta amatu.
Abiju par savu draugu Berhane uzskata kopš 2004. gada, un pēc runas stadionā jautāja premjeram, kāpēc viņš nav apsaucis klātesošos vai nokauninājis par aizvainojošajiem saukļiem. Abijs atbildējis, ka viņš pats neko sliktu neesot dzirdējis.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu