Viegli lasāmā vēsture

  • Kaspars Zellis, Domuzīme
  • 28.10.2021.
  • Domuzīme
Jānis Šiliņs, Māris Zanders. Ķēpīga tēma. Latvieši — boļševiku balsts? Aminori, 2020.
Gints Apals, Māris Zanders. Latvieši, vācbaltieši un Krievija. Polemiska saruna. Aminori, 2020.
Gvido Straube, Māris Zanders. Labie zviedru laiki. Vai tiešām? Aminori, 2021.

Jānis Šiliņs, Māris Zanders. Ķēpīga tēma. Latvieši — boļševiku balsts? Aminori, 2020. Gints Apals, Māris Zanders. Latvieši, vācbaltieši un Krievija. Polemiska saruna. Aminori, 2020. Gvido Straube, Māris Zanders. Labie zviedru laiki. Vai tiešām? Aminori, 2021.

Vēsture var būt dažāda. Akadēmiski apjēgtā vēsture var atšķirties no individuālās vai noteiktu sociālu grupu pagātnes stāstiem. Tad veidojas zināms konflikta lauks, kad sabiedrībā notiek strīdi par «patieso» vēsturi vai atskan apvainojumi par vēstures zinātnes izdabāšanu politiskajai varai. 

Vēstures zinātnes uzdevums nav izdabāt vai apkalpot politisko dienaskārtību. Vēsturei ir jācenšas dot teorētiski un metodoloģiski apjēgtu naratīvu par pagātni — tai jāvairo zināšanas. Vēstures valoda nav viegla, tā sastāv no dažādu jēdzienu, teorētisko koncepciju, avotu atsauču, hipotēžu un citu smalku lietu kopuma, kas visbiežāk ir interesanta tikai profesionālajiem vēsturniekiem. Kad parādās apjausma, ka vēsturnieku rakstītie folianti visbiežāk kalpo tikai pašas nozares attīstībai (kas nav mazsvarīgi), rodas jautājums, kā vēsturi popularizēt un padarīt pieejamu arī plašākai sabiedrībai.

Jaunākajā žurnālā

Dzejas zibsnīgumā

Lāsma Olte.
  • Vēsture
  • 23.04.2026.

Vācu romantisms un tā institūcijas

Kalnrūpniecība Harca kalnu reģionā Saksijā-Anhaltē aizsākās aptuveni 1400. gadā. Par kalnraču darbu pazemē 17.—19. gadsimtā var uzzināt Glāzebahas raktuvēs izveidotajā muzejā. Foto — Matthias Bein/DPA/Picture-Alliance/Scanpix/LETA
  • Raksts
  • 23.04.2026.

Vai latvietis var saprasties ar lietuvieti?

Foto – Pexels
  • Eseja
  • 23.04.2026.

Par cerību un demokrātiju

1991. gada 24. augustā Ukrainas Augstākā Padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. 1. decembra refendumā to apstiprināja 92,3% vēlētāju no 84,2% balsstiesīgo. Dienu iepriekš Kijivas centrālajā laukumā vēl turpinājās informatīvā kampaņa. 
Foto — AP/Scanpix
  • Proza
  • 23.04.2026.

Gūtenmorgens un transformācijas seanss

Ilustrācija — Ieva Sarksņa
  • Apskats
  • 23.04.2026.

Laiku ainas

Daļa no 2026. gada Latvijas Literatūras gada balvai izvirzītajiem darbiem.
  • Vēsture
  • 23.04.2026.

Kas tā par labsirdību?

Par Aleksandra Solžeņicina grāmatas Gulaga arhipelāgs glabāšanu, pavairošanu vai izplatīšanu Padomju Savienībā varēja arī piespriest bargu cietumsodu. Publicitātes foto