Nupat nominēta Lielā Kristapa balvai par Jūrnieka lomu Daces Pūces kinofilmā Bedre, aktrise Indra Burkovska piedzīvo kinokarjeras renesansi un filmējas starptautiskos projektos. Un turpina realizēt pašas izgudrotu dzīves programmu Kā ar godu novecot
Ar godpilnu novecošanu viņa nedomā tiekšanos pēc mūžīgās jaunības, ko sniedz plastiskā ķirurģija, modernas diētas vai īpašs ģērbšanās stils. Viņa domā sevis pilnveidošanu un nemitīgu mācīšanos. Piemēram, pirms vairākiem gadiem sākusi spēlēt tenisu, jo tas attīsta gan ķermeni, gan ātru domāšanu. Indra ieguvusi dārza ainavistes sertifikātu, mācoties pie ainavu arhitektes Gundegas Lināres. Arvien biežāk filmējoties starptautiskos kino un seriālu projektos, izmantojusi aktieru aģentūras piedāvājumu sadarboties ar angļu valodas treneri, kas māca brīvu un pareizu svešvalodas izrunu.
«Kāpēc palaist vējā iespēju mācīties, ja tāda tiek piedāvāta? Zināšanas ir cilvēka lielākā bagātība!» uzskata Indra Burkovska.
Kāre uz mācīšanos viņai bijusi vienmēr. Bērnībā gājusi mūzikas skolā Kuldīgā, apguvusi klavierspēli un akordeonu. Vēlāk pati iemācījusies spēlēt trompeti un bez kautrēšanās atzīst, ka izcili pārvalda spāņu kastaņetes.
Vidusskolas laikā izmantojusi padomju varas neparasto piedāvājumu lauku skolu bērniem iegūt vieglā un kravas auto šofera tiesības: «Vienubrīd Padomju Savienībā armijai sāka aptrūkties šoferu. Mūs, vēl 18 gadus nesasniegušus skolēnus, aicināja mācīties braukt, lai vajadzības gadījumā varam stāties ierindā un «kalpot dzimtenei». Meitenes drīkstēja atteikties. Ja tomēr piekriti, varēji izvēlēties — brauksi tikai ar vieglo auto vai arī ar kravas mašīnu.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.