Foto: Ieva Lūka, LETA
Covid-19 krīze pilnībā izjaukusi globālo pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru. Vīrusa pirmais vilnis pasauli “uzlika uz pauzes”, taču centrālās bankas un valdības darījušas visu, lai ekonomiku noturētu pie dzīvības – sadrukāta nauda, saglabātas darbavietas, maksāta alga par dīkstāvi.
Uzņēmumi rīkojās kā parastās krīzēs, samazināja ražošanas jaudas, atlika investīcijas, taču, kā tagad izrādās – tas bija pārsteidzīgi. Uzņēmumu pusē nebija bankrota viļņu, bet patērētāji saglabāja ienākumus, un daudzi pat kāpināja uzkrājumus.
Patērētājiem garlaikojoties mājās, pieprasījums pēc precēm strauji atguvās jau pērnā gada otrajā pusē, taču piedāvājuma puse – ekonomikas spēja saražot – tam nebūt nebija gatava. Tas un pandēmijas atkārtoti uzliesmojumi Āzijā radījuši izejvielu, energoresursu un ražošanas komponenšu trūkumu, redzamas loģistikas problēmas, piegādes laiks ir garš, un par visu maksājam dārgāk.
