Bagāta birža – ieguvums tautsaimniecībai

AS “mogo” Obligācijas tiks Kotētas Nasdaq Baltijas Tirgū
"Nasdaq" biržas ēka Manhetenā Ņujorkā. Foto: Reuters/LETA
Didzis Ādmīdiņš
Print Friendly, PDF & Email

Pasaules ekonomikai Covid-19 pandēmija sākotnēji sagādāja pamatīgu šoku. Valdības un finanšu institūcijas, reaģējot uz pandēmijas draudiem, sniedza atbalstu uzņēmumiem, iepludinot ekonomikā ievērojamus līdzekļus. Daļa šo līdzekļu jau ir sakrājusies iedzīvotāju banku kontos, daļa spēcinājusi ekonomiku, bet daļa silda finanšu tirgu.

Liels potenciāls

Diemžēl Latvijai nav veicies īpaši labi ar līdzekļu piesaisti vietējā kapitāla tirgus attīstībai. Publiski kotēto kompāniju kopējā kapitalizācija ir ļoti zema, kas precīzi atspoguļo tirgus vēsturiski mazo aktivitāti. Tomēr – no otras puses – tas parāda, ka vietējam kapitāla tirgum ir arī ļoti liels izaugsmes potenciāls.

Pašlaik akciju tirgus kapitalizācijas apmērs pret mūsu valsts iekšzemes kopproduktu ir zemākais Eiropas Savienībā. Lai situāciju uzlabotu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šī gada sākumā izstrādāja 10 soļu programmu kapitāla tirgus attīstīšanai (https://lvportals.lv/dienaskartiba/323998-fktk-foruma-prezente-10-solu-programmu-latvijas-kapitala-tirgus-attistibai-2021).

Birža Nasdaq Riga un valsts institūcijas strādā daudz vairāk nekā jebkad iepriekš, lai panāktu, ka vietējai un pasaules brīvajai naudai tiktu radīti piemēroti nosacījumi, lai tā ieplūstu Latvijas tautsaimniecībā un atbalstītu tās attīstību.

Vairāki finansēšanas ceļi

Lai tas notiktu, ir jāizpildās vēl vienam ļoti svarīgam nosacījumam, proti, pietiekami lielam vietējo uzņēmumu skaitam ir jābūt labi pārvaldītiem un ar savu piedāvājumu jāieinteresē potenciālie investori ieguldīt tajos brīvos līdzekļus. Jāuzdrošinās kļūt atvērtākiem pasaulei, domāt plašāk un apzināties, ka finansējumu uzņēmuma attīstībai var iegūt vairākos veidos.

Arī Latvijas Bankas pārstāvji uzsver, ka tautsaimniecības dziļā atkarība tikai no viena finansējuma avota – tradicionālajiem banku kredītiem, bieži vien nāk komplektā ar daudzām neveselīgām blaknēm (https://www.makroekonomika.lv/kapitala-tirgus-latvija-tresaja-desmitgade-bet-joprojam-vajs-vai-ir-alternativas). Piemēram, var kavēties jauno tehnoloģiju uzņēmumu izaugsme, jo tiem parasti nav banku kredīta kritērijiem atbilstoša nodrošinājuma, tipiski – nekustamā īpašuma. Pastāv dažādi risku, nozaru un reģionālie ierobežojumi, kas var sarežģīt piekļuvi finansējumam.

Publiskais kapitāla tirgus ir daudz demokrātiskāks un pieejams dažādu profilu uzņēmumiem. Jāņem vērā arī tas, ka ierastajiem banku kredītiem ir salīdzinoši īss termiņš, savukārt kapitāla tirgū, emitējot jaunas akcijas un piesaistot papildu kapitālu, var saņemt pastāvīgu beztermiņa finansējumu jeb permanent capital. Ķīlu aizstāj atklātības principa nodrošināšana un laba korporatīvās pārvaldības prakse, kas investoriem ļauj būt drošiem, ka nauda ir ieguldīta saprātīgi un ilgtspējīgi.

Biržas pieredze

Tiem uzņēmumu īpašniekiem, kuri patlaban apsver, vai uzdrošināties kļūt publiskiem un izmantot jaunas finansējuma piesaistes iespējas, noderīga var būt AS DelfinGroup pieredze. AS DelfinGroup ir pirmais uzņēmums pēdējo četru gadu laikā, kurš pavisam drīz ar akciju sākotnējo piedāvājumu (IPO) plāno startēt biržā Nasdaq Riga. Uzņēmumam gan šī nav nejauša izvēle, jo kopš 2014.gada tā obligācijas kotē biržā, kopumā šajā periodā uzņēmuma attīstībai piesaistot 27 miljonus eiro. Šajos gados gūtā pieredze parādīja, ka biržā var iegūt izdevīgāku finansējumu, un tas nozīmē, ka uzņēmumam ir pieejami ievērojamāki līdzekļi IT ieguldījumiem un straujākai izaugsmei kopumā.

Pēdējo desmit gadu laikā AS DelfinGroup katru gadu ir strādājis ar peļņu, bet apgrozījums ir pieaudzis vairāk nekā 11 reizes. Uzņēmuma kopējais gada apgrozījuma pieauguma temps pēdējo desmit gadu periodā ir bijis 25% gadā (CAGR). Kopumā pašlaik vairāk nekā 160 investori no vairāk nekā 20 valstīm ir investējuši uzņēmuma obligācijās.

Tāpēc tiem uzņēmumiem, kas vēl uzreiz nav gatavi emitēt akcijas, bet vēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū, droši varu ieteikt vispirms apsvērt obligāciju emisiju. Prasības no biržas puses ir relatīvi vieglāk izpildāmas nekā akciju emisijai, bet arī obligāciju emisija sniegs nopietnu pieredzi darbā ar potenciālajiem investoriem, kas vēlāk būs noderīga arī akciju emisijas gadījumā.

Labu nokopēt nevar

Svarīgs ir gandrīz viss, ar ko nodarbojas uzņēmums, kādi ir tā mērķi, kā to pārvalda un kādu ietekmi tas atstāj uz sabiedrību. Ikviens aspekts, kas var ietekmēt uzņēmuma darbu, izaugsmi un līdz ar to arī ieguldītā kapitāla atdevi, ir svarīgs. Pastāv visai stingras biržas prasības par regulāras publiskas informācijas sniegšanu, lai tā būtu vienlīdz pieejama visiem esošajiem un potenciāliem investoriem.

Dažkārt tas ir viens no jautājumiem, kas satrauc daudzu uzņēmumu īpašniekus – kā mēs tā visiem atklāsim mūsu iekšējos noslēpumus un biznesa stratēģiju?! Taču – kā tas neskaitāmas reizes vēsturē ir pierādījies, labu uzņēmumu nevar vienkārši nokopēt, jo kopija vienmēr būs vēsturiska, bet uzņēmuma konkurētspēja slēpjas spējā saredzēt izaugsmes iespējas un mainīties atbilstoši tirgus apstākļiem.

Kas motivē investorus

Tāpēc viens no svarīgākajiem elementiem, kam ir jāpievērš uzmanība, ir uzņēmuma pārvaldības struktūra. Par to esam pārliecinājušies daudzās investoru sarunās – vienmēr tiks uzdoti jautājumi par to, kā uzņēmumu pārvalda un cik kompetenta ir uzņēmuma vadības komanda. Investoriem tas ir kritiski svarīgi, jo atbildes uz šiem jautājumiem ir atslēga tam, vai uzņēmums būs noturīgs pret krīzēm ilgtermiņā un vai spēs atpelnīt ieguldījumus.

Salīdzinoši jauna tendence investoru informēšanas jomā ir uzņēmumu vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības (ESG) pārskati. Prognozējams, ka ESG ziņojumu sagatavošana biržas uzņēmumos nākotnē kļūs par arvien ierastāku praksi, jo tie investoriem ļauj vispusīgi izvērtēt uzņēmumu no trim būtiskiem aspektiem – cik lielā mērā uzņēmums ietekmē apkārtējo vidi un sabiedrību, cik labi to pārvalda.

Jāņem vērā, ka investīciju pasaulē apkārtējās vides jautājumi ieņem arvien nozīmīgāku lomu, tostarp top fondi, kas līdzekļus investē tikai videi draudzīgos un sociāli atbildīgos uzņēmumos. Daudzi investori novērtē, ka uzņēmumu pārrauga profesionāla padome, kurā vairākums locekļu ir neatkarīgi. Tas nodrošina, ka vienlīdzīgi tiek ņemtas vērā pilnīgi visu akcionāru intereses.

Izmaksā reizi ceturksnī

Cilvēki savu brīvo naudu visos laikos primāri investē, lai nodrošinātu uzkrātā kapitāla saglabāšanos un palielinātu tā vērtību. Investējot kapitāla tirgos, potenciālie ieguvumi var būt gan no akciju vērtības pieauguma, gan no dividendēm. Baltijas biržās līdz šim dominēja ikgadēja dividenžu izmaksa. Savukārt AS DelfinGroup stratēģija investoru piesaistei ir aizgūta no ASV un Kanādas, kur populāra ir ceturkšņa dividenžu izmaksa akcionāriem.

Pagaidām šī pieeja vēl nav iedzīvojusies mūsu reģionā, jo AS DelfinGroup būs tikai otrais no Nasdaq Baltijas biržas uzņēmumiem, kurš akcionāriem izmaksās dividendes ne vien reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas, bet arī reizi ceturksnī. Prognozējam, ka šī pieeja ar laiku kļūs populāra arī citiem Baltijas biržu uzņēmumiem, jo tā nodrošina regulārus un prognozējamus ieņēmumus, ko investori noteikti novērtēs.

Ņemot vērā kopējo tirgus situāciju, ir pamats domāt, ka arī Latvijas kapitāla tirgus tuvākajos gados varētu pamazām piedzīvot pozitīvas izmaiņas un uzņēmumu skaits biržā varētu palielināties. Uzņēmumu vidū ir augusi gatavība startēt biržā. To varētu stimulēt arī sarosīšanās publiskajā sektorā, ja beidzot biržā kotētu kādu no lielajiem valsts uzņēmumiem. Tas palīdzētu audzēt kopējo biržas kapitalizāciju, kā arī piesaistīt lielāku ārvalstu investoru interesi mūsu reģionam. Latvijas tautsaimniecība no tā tikai iegūtu, jo uzņēmumiem parādītos papildu līdzekļi jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai, kā arī paplašinātos iespējas jaunu tirgu apgūšanā.

Didzis Ādmīdiņš ir AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu