Pils augšāmcēlusies • IR.lv

Pils augšāmcēlusies

6
Foto — Kaspars Krauze
Laura Dumbere

Gandrīz 300 gadus tās bija pilsdrupas, kas turpināja brukt. Tagad senā Dobeles pils ir augšāmcēlusies  — drupu atdzīvināšanas arhitektoniskais risinājums ir unikāls ne tikai Baltijas, bet visas Eiropas mērogā

Braucot ar auto garām Dobeles pilskalnam vai stāvot pašas pils priekšā, cilvēka acij nav redzams, ka drupās ieslēpts jumts, zem kura atrodas skaistas un siltas telpas. Taču varenie izgaismotie logi un neuzbāzīgi lepnais tornītis ar smalka tērauda pinuma karogu mastā liecina, ka pilī atgriezusies dzīvība un tu esi aicināts ienākt, nevis tikai riņķot apkārt drupām ar nosalušu degunu, baiļojoties, ka kāds vēsturiski vērtīgs akmens neuzkrīt uz galvas.

Tieši tāds bija šī projekta mērķis: līdz sīkākajai detaļai saglabāt Dobeles pils kapelas drupu autentisko formu un faktūru gan ārpusē, gan iekšpusē, vienlaikus radot kultūrtelpu, kas dotu pilij otru dzīvi. Šogad no ierastā nosaukuma Dobeles pilsdrupas «drupas» ir pazudušas. Apmeklētāji tiek aicināti uz Dobeles pili. Projekts jau saņēmis būvniecības gada balvu restaurācijas kategorijā kā labākā būve Latvijā. 

«Sakiet, vai par Dobeles pili man jārunā ar jums?» pārvaicāju arhitektam Pēterim Blūmam. «Tā sanāk. Tas ir mans bērns,» viņš silti norūc telefona klausulē. Vēsturiski nozīmīgu, senu celtņu un arhitektūras pērļu saglabāšana un restaurācija ir arhitektu biroja Konvents vadītāja Pētera Blūma mūža aicinājums un misija. 

Dobeles pilsdrupu atdzīvināšana viņam ir īpašs «bērns», jo ideja piedzima pirms 20 gadiem, kad kļuva acīmredzams — drupas strauji brūk. Astoņu gadu laikā tika nostiprināti ārējie aizsargmūri. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu