Darbs izglītībā, tāpat kā citās nozarēs, šobrīd nozīmē strādāt augstas nenoteiktības apstākļos. Tomēr pandēmija parādīja, ka izglītības ir salīdzinoši adaptīva un visai ātri spēja pielāgoties negaidītajai situācijai.
Salīdzinot ar citām nozarēm, līdz pandēmijai izglītības jomā tehnoloģiju apguve un iespēju izmantošana notika daudz gausāk un ierobežotāk. Tā nav salīdzināma ar, piemēram, finanšu, medicīnas vai lauksaimniecības nozaru tehnoloģiju iespēju apgūšanas tempiem. Un tieši kovida laiks visiem izglītības jomā strādājošajiem iedeva milzīgu digitālās pratības apdeitu.
Nevis atgriezties, bet iegūt jaunu kvalitāti
Šobrīd redzam centienus visiem spēkiem atgriezties tajā kārtībā, kādā dzīvojām, mācījām un mācījāmies iepriekš. Nenoliedzami, “vecajam labajam” modelim ir virkne priekšrocību, piemēram, savstarpējās socializācijas un kopīgās mācīšanās iespēja. Taču jautājums ir – vai un ko varam likt lietā no gūtās pieredzes. Nevis, lai atgrieztos tajā, kā bija pa vecam, bet mācītu un mācītos jaunā kvalitātē.
Šis ir pateicīgs brīdis, kad arī izglītībā pavisam pamatoti varam runāt par digitālo transformāciju kā par salīdzinoši reālu un sasniedzamu mērķi. Diezgan bieži vārdi digitalizācija un digitālā transformācija tiek lietoti gluži vai kā sinonīmi. Bet tas būtu tāpat kā salīdzināt Henrija Forda pirmos auto modeļus ar mūsdienu mašīnām. Jā, abas ļāva pārvietoties, taču lietošanas pieredze atšķīrās būtiski.
Tehnoloģijas kā līdzeklis
Ja digitalizācija nozīmē analogas informācijas pārnešanu digitālā vidē – piemēram, kā tas bija digitālās mācību platformas soma.lv pirmsākumos, kad digitalizējām mūsu izdotās mācību grāmatas, tad digitālās transformācijas būtība paredz tehnoloģiju izmantošanu procesu efektivitātes uzlabošanai. Tas nozīmē – tehnoloģijas nav mērķis, bet gan līdzeklis, lai ļautu strādāt ērtāk un labāk. Tā tas ir arī soma.lv gadījumā pašlaik.
Mācību procesa gaitā iegūtie dati ļauj arvien strādāt pie snieguma uzlabošanas visām iesaistītajām pusēm. Skolēni gūst tūlītēju vērtējumu zināšanām un prasmēm jeb informāciju un atgriezenisko saiti par to, kur esmu šobrīd un kāds ir mans progress. Skolotāja lielākā priekšrocība ir iespēja nevis tērēt laiku, piemēram, 30 pārbaudes darbu labošanai, bet izmantot jau automātiski iegūtos vērtējumus analīzei un no tiem izrietošā mācību procesa pielāgošanai. Savukārt mums kā satura veidotājiem šie dati ļauj analizēt materiālu kvalitāti, atgriezenisko saiti, uzlabot mākslīgā intelekta risinājumus un padarīt savus materiālus vēl vairāk pielāgoties spējīgus katram lietotājam.
Pagrieziens uz zināšanu ekonomiku
Digitālā transformācija ir nozīmīga komponente, lai mainītu veidu, kā mācām un mācāmies, un panāktu Latvijai tik nepieciešamo pagrieziena punktu zināšanu ekonomikas veidošanas virzienā. Protams, ka viss svešais, īpaši, ja tas saistīts ar tehnoloģijām, sākotnēji var likties biedējošs un nevajadzīgs. Turklāt procesam traucē arī labu pieredzes stāstu trūkums valsts un privātā sektora sadarbībā, jo nereti, mainoties ministriem, mainās arī prioritātes, un tas kavē ilgtermiņa pārmaiņu īstenošanu. Šī iezīme gan raksturīga virknei nozaru, ne tikai izglītībai. Tomēr redzam, ka, kopīgi paplašinot izpratni par digitālās transformācijas nozīmi un neatlaidīgi strādājot, varam sasniegt pavisam citas kvalitātes mācību procesa īstenošanu Latvijas skolās.
Komponentes, lai digitāli transformētu mācību procesu katrā skolā un katrā klasē, ir diezgan skaidri nosakāmas. Vispirms, protams, tas ir digitālais mācību saturs un dati, kas arvien palīdz pilnveidot mācību procesu. Nākamā svarīgā lieta ir tehnoloģiskais nodrošinājums skolotājam un skolēniem. Abas pirmās komponentes būs bezjēdzīgas bez pienācīga atbalsta skolotājam – lai palīdzētu audzēt savu digitālo pratību un lietot gan tehnoloģijas, gan mācību saturu. Un, protams, to jāatbalsta visu iesaistīto pušu sadarbībai. Tikai ar šādiem priekšnosacījumiem iespējams īstenot pāreju uz digitāli transformētu izglītības sistēmu, un šobrīd izglītībā iesaistīto rīcībā ir viss, lai to patiešām paveiktu.
Autors Andris Gribusts ir izglītības uzņēmuma “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs.
Pagaidām nav neviena komentāra