Koledžu absolventiem jāļauj studēt augstākā līmenī

Ilustratīvs attēls. Foto: Ieva Čīka, LETA
Anna Saltikova
Print Friendly, PDF & Email

Pavisam nesen stājušies spēkā grozījumi Augstskolu likumā, taču jautājums par koledžām vēl palicis atvērts. Izglītības un zinātnes ministrijas iecere paredz, ka koledžu darbību turpmāk pamatā regulēs Profesionālās izglītības likums. Koledžas jau šobrīd ir orientētas uz darba tirgu un profesionālo izglītību, tāpēc saturiskas pārmaiņas nav gaidāmas. Pats būtiskākais, lai tiktu saglabāta iespēja koledžu absolventiem turpināt studijas tālākajos posmos, nesākot no nulles, bet uzreiz iestājoties 2. vai 3. kursā, kā tas ir šobrīd.

Puse turpina

Alberta koledžas 20 darbības gadi apliecina, ka 1. līmeņa augstākās izglītības ieguvēji aptuveni 50% gadījumu izvēlas turpināt studijas tālākajos līmeņos. Šī iespēja ir jāsaglabā, neraugoties uz to, kurš likums regulēs koledžu darbību. Patiesībā, koledžu kā atsevišķu profesionālās izglītības iestāžu statuss tikai stiprinās izglītības kvalitāti. Mēs kā 1. līmeņa augstākās izglītības iestāde uzskatām, ka viens no mūsu pienākumiem ir motivēt studējošos turpināt studijas arī nākamajos līmeņos. Pieredze liecina, ka, strādājot pie grupu saliedēšanas, iespējams sasniegt situācijas, kad gandrīz visa grupa izvēlas turpināt studijas tālākajos posmos. Koledžas ieejas kāpnēs ir iekalts uzraksts, kas atgādina, ka mēs esam pirmais pakāpiens uz panākumiem. To atgādinām arī studējošajiem, aicinot domāt par otro, trešo un citiem pakāpieniem.

Vairāk mūžizglītības programmu

Tendences darba tirgū un starpdisciplinārā pieeja dažādās nozarēs apliecina – lai nodrošinātu konkurētspēju, cilvēkam jāmācās visu mūžu. Šobrīd redzam, ka studijas koledžā uzsāk ne tikai jaunieši, bet liela daļa cilvēku, kuriem jau ir augstākā izglītība, taču ir vēlme vai nepieciešamība pārkvalificēties. Tas nozīmē, ka koledžām aizvien vairāk jādomā par mūžizglītības programmām un dažādiem kursiem, jo strādājošie vēlas salīdzinoši ātri apgūt jaunas zināšanas un prasmes, lai uzlabotu savas pozīcijas darba tirgū.

E-studijas nav tālmācība

Vēl viens aspekts, kas būtiski ietekmē koledžas, ir sabiedrības paradumu maiņa, tiecoties ikvienu pakalpojumu saņemt sev ērtā vietā. Pandēmija šos procesus, protams, ir pasteidzinājusi nozarē kopumā, taču ir skaidrs, ka dažos mēnešos nav iespējams radīt kvalitatīvas platformas augstākās izglītības ieguvei. Mūsu gadījumā e-studijas tika attīstītas un pilnveidotas desmit gadu garumā, radot integrētu platformu, kurā studējošais var mācīties attālināti, taču vienlaikus – tiešsaistē. E-studijas mūsdienās vairs nenozīmē tālmācību, tikai ierakstītas lekcijas u.tml. E-studijas var būt pavisam citādākas, nekā šķiet pirmajā brīdī, jo tajās iespējams integrēt tiešsaistes diskusijas, seminārus, grupu darbus un daudz ko citu. Ne tikai var, bet arī vajag, jo 21. gadsimts pieprasa, lai koledžas un augstskolas pilnveidotu savu piedāvājumu.

Motivēt mācīties tiešsaistē

Ja e-studijas kādreiz nozīmēja attālinātās studijas nepilna laika studentiem, tad šobrīd situācija ir mainījusies. Šādā formātā var mācīties gan pilna, gan nepilna laika studenti, taupot laiku un līdzekļus, kā arī ērti apvienojot studijas, darbu, ģimenes dzīvi un hobijus. Video ieraksti, kas senāk veidoja visu e-studiju saturu, šobrīd kalpo tikai kā bonuss tiem, kuri darba vai citu būtisku iemeslu dēļ nokavē kādu nodarbību. Mūsu pieredze liecina, ka, izmantojot īpašu metodoloģiju, iespējams veiksmīgi motivēt studentus pieslēgties tiešsaistes lekcijām, nevis gaidīt video ierakstus.

Autore Anna Saltikova ir Alberta koledžas valdes locekle.

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu