EK atbalsta vēja enerģiju – ko darīs Latvija?

Vasaras vidū Eiropas Komisija (EK) iesniedza tiesību aktu pakotni Fit for 55, lai līdz 2030.gadam līdz 55% samazinātu siltumnīcefekta gāzu radītās emisijas Eiropas Savienībā (ES). Tiesību aktu pakotne paredz augstāku atjaunojamo energoresursu ieguves mērķi un jaunus noteikumus, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, lielu fokusu pievēršot tieši vēja enerģijai.

Lai arī pašlaik Latvijā ir labi atjaunojamās enerģijas rādītāji, ko galvenokārt veido hidroelektrostacijas, rādītāji citiem atjaunojamās enerģijas avotiem laika gaitā ir samazinājušies nepietiekamā valsts atbalsta dēļ. Fit for 55 skaidri iezīmē, ka vēja enerģijas attīstība ir mūsu nākotne, un šie noteikumi būs jāpārņem dalībvalstīm. Tāpēc arī Latvijas enerģētikas politikai jāveido stratēģisks atbalsts, izvirzot jaunus mērķus vēja enerģijas ražošanai un izmantošanai.

Enerģijas ražošana un izmantošana veido 75% no ES emisijām, tāpēc Atjaunojamo energoresursu direktīvā, kas ir daļa no Fit for 55 tiesību aktu pakotnes, noteikts augstāks mērķrādītājs enerģijas ieguvei no atjaunojamajiem resursiem. EK priekšlikumā ES atjaunojamās enerģijas mērķis līdz 2030.gadam paaugstināts no 32% līdz 40%. Tā līdz 2030.gadam ES būs jānodrošina 451 GW vēja enerģijas jauda, kas ir lielāka nekā pašlaik sasniegtie 180 GW.

Tas ievērojami palielinās atjaunojamo energoresursu izmantošanu, jo ES līdz 2030.gadam katru gadu būs jāuzstāda jauni vēja parki ar kopējo jaudu 30 GW. Pēc bezpeļņas asociācijas WindEurope šī brīža aplēsēm [WindEurope, 2021: It’s official: The EU Commission wants 30 GW a year of new wind up to 2030], laikā no 2021. līdz 2025.gadam ES katru gadu uzbūvēs vēja parkus ar 15 GW kopējo jaudu.

Lai sasniegtu EK izvirzīto atjaunojamās enerģijas mērķi, patlaban ar vēju iegūtā atjaunojamās enerģijas jauda Eiropā būs jādubulto.

Vēja enerģija ir lētākā un videi draudzīgākā elektroenerģijas ieguves metode, un Latvijai šajā ziņā ir neizmantots potenciāls, jo vēja enerģija 2018.gadā bija tikai 1% no gala lietotāju elektroenerģijas patēriņa valstī. Nacionālajā enerģijas un klimata plānā vēl pirms Fit for 55 pakotnes iesniegšanas, Latvija ir izvirzījusi ambiciozus atjaunojamās enerģijas mērķus 2030.gadam, paredzot, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvars palielināsies līdz 67%. Lielākais elektroenerģijas ražošanas pieaugums gaidāms tieši no vēja parkos saražotās elektroenerģijas, kas palielināsies, uzstādot vēja elektrostacijas ar aptuveni 1100 MW kopējo jaudu.

Lai sasniegtu iepriekš noteiktos mērķus, Latvijai 16 reizes jāpalielina no vēja iegūtā atjaunojamās enerģijas jauda.

Jāteic, ka Latvijā darbojas uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi vēja parki. Patlaban Ventspils novada Tārgales pagastā enerģētikas grupa Utilitas attīsta līdz šim jaudīgāko vēja parku. Tārgales vēja parka detālplānojums apstiprināts 2011.gadā. Plānots, ka to nodos ekspluatācijā 2022.gada rudenī. Vēja parkā uzstādīs 14 turbīnas ar kopējo jaudu 58,8 MW. Plānots, ka vēja parks Tārgalē gada laikā saražos 155 GWh elektroenerģijas, kas ir pietiekami, lai ar elektrību nodrošinātu vairāk nekā 50 tūkstošus mājsaimniecību. Vēja parks Tārgalē uzlabos Latvijas energoapgādes drošību, samazinās atkarību no enerģijas importa un palielinās atjaunojamās enerģijas īpatsvaru.

EK priekšlikums atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšanā ir spēcīgs signāls ne tikai klimata aizsardzībai, bet arī ekonomikas attīstībai, paredzot lielu investoru interesi un ieguldījumus vēja parku attīstībā. Latvijas enerģētikas politikā jāveido stratēģisks atbalstsno vēja iegūtai atjaunojamai enerģijai, nosakot konkrētu politisku rīcību un turpinot dialogu ar sabiedrību par vēja enerģijas nozīmi vides un ekonomikas attīstībā, radot labvēlīgāku vidi zaļās enerģijas iegūšanai un atbalstot vēja parku attīstību Latvijā.

Autors Renārs Urbanovičs ir SIA “TCK” valdes loceklis un Tārgale vēja parka projekta īstenotājs.