Zīmējums — Raivis Vilūns
Žurnālisti un mediķi, kas pandēmijas laikā atspēko mītus un melus par Covid-19, ir kļuvuši par agresijas mērķiem sociālajos tīklos. Sabiedrības temperatūra uzkāpusi tik augstu, ka, noguruši no publiskas zākāšanas un privātām draudu vēstulēm, vairāki mediķi jau lūdz, lai žurnālisti viņus necitē, raksta žurnāls Ir. Pētījumā, ko veikusi Re:Baltica, viens no viņiem lūdza vispār neminēt, ka ar viņu runāts: «Ja publiski parādīsies, ka man tas sāp, sūtīs vēl vairāk.»
Re:Baltica noskaidroja, ka no trim Baltijas valstīm Lietuvas Krimināllikumā ir viskonkrētākais regulējums, kā traktēt iebiedēšanu vai draudus. Lai šādu rīcību uzskatītu par sistemātisku, draudiem jābūt izteiktiem trīsreiz.
Savukārt Latvijā problēmas esot nevis likumā, kas paredz atbildību gan par neslavas celšanu, gan par naida runu, draudiem un vajāšanu, bet
gan tieši tā piemērošanā. Pagaidām prakse nereti ir izdevīgāka vajātājiem, nevis cietušajiem. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (A/P) problēmas risinājumu saskata policistu profesionālajā pilnveidē, lai viņi spētu labāk pazīt dažādas agresijas situācijas un novērtēt, vai draudi var īstenoties. Pagaidām konkrēta rīcība redzama tikai vienā no agresijas izpausmēm — naida noziegumiem.
Igaunijas policijas kapteine Mārja Punaka teic: «Rodas iespaids, ka pēdējā laikā sociālajos tīklos ir vairāk rupjību nekā parasti.» Viņa daudzus gadus bija «interneta konstebls» — Igaunijas policijā ir šāda vienība, kas pieskata potenciālus noziegumus internetā. «Visvieglāk ir uzbrukt politiķiem un žurnālistiem, jo viņi sava darba dēļ ir publiski pieejami visiem, kam ir konts sociālajos tīklos.» Pēc viņas vārdiem, vismaz trešdaļa no visām interneta uzraugu lietām ir saistītas ar sociālajiem medijiem, ieskaitot vajāšanu. Mēnesī ir vairāk nekā 1000 lietu, no kurām nopietnāk vērtē apmēram desmito daļu.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
