Mierā un vērībā • IR.lv

Mierā un vērībā

Liepa Rūce. Foto — Ieva Salmane
Anda Burve-Rozīte

Dzejniece Liepa Rūce par pagājušajā gadā iznākušo dzejas krājumu Atspulga balss šoruden saņēmusi kultūras izdevuma Domuzīme Dzejas balvu. Viņas balss dzejā skan šim laikam terapeitiski

Rīgā dzīvojošā kurzemniece Liepa Rūce (32) dzeju raksta kopš 17 gadu vecuma. Dzejas krājumu vēlējusies izdot jau sen, taču dažādu iemeslu dēļ tā sanācis, ka 15 gadu garumā tapušie dzejoļi ieguva grāmatas apveidu pagājušā gada rudenī. Jūtīgos, patiesos Liepas dzejoļus šoruden vērtēja literatūras žurnāla Domuzīme dzejas ekspertu žūrija. Liepa saņēma Dzejas balvu un jau strādā pie nākamā krājuma. 

Viņa ir trešā literātu paaudze savā ģimenē: dzejnieka Edvīna Eglāja mazmeita un rakstnieces Janas Egles meita. Mācījusies psiholoģiju, ar lielu prieku strādā par bērnu aukli un, jā, ir viena no spožākajām savas paaudzes dzejniecēm.

Kāda ir jūsu vārda izcelsme? Salikumā ar uzvārdu neparasti, skaisti un viegli saputroties. Turklāt to laikam var saukt par pseidonīmu.
Jā, vecāku dotais vārds ir Liene. 2015. gadā nokļuvu vietā, kur kristīja Raini, — Červonkas baznīcā. Netālu auga liepa, tā bija tieši ziedos un smaržoja. Nostājos pie tās, viss jau tāpat bija sapņaini, mierīgi, sirsnīgi. Es stāvēju zem liepas, bija skaista, saulaina vasaras diena, apkārt zumēja bites. Šis brīdis vasaras vidū man ļoti iespiedās atmiņā. 

Gadījās tā, ka gadu vēlāk ieraudzīju kalendārā vārdu Liepa. Saslēdzos ar mirkli, jutos tik ļoti es — ka man rezonē tas koks, bites, smarža. Kā var būt, ka mani par Liepu nesauca agrāk? Rūce ir mans izcelsmes uzvārds. Šobrīd gan vairs ne, jo esmu precējusies, bet paturēju to kā pseidonīmu. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu