Līdz šim aizsargāto pēlēko roņu populācijas atjaunošanās radījusi jaunas galvassāpes zvejniekiem — šie dzīvnieki saplēš tīklus un izzog lomu. Vai ir pienācis laiks doties asiņainā cīņā?
Roņi ir nekaunīgi, viltīgi un uzvedas kā dresēti, saka Valsts vides dienesta vecākā inspektore Ieva Gronska, kura ikdienā kontrolē zivju nozveju. «Piemēram, daudzos gadījumos zvejnieks jūrā pēc zivīm nemaz nevar iet ar motorlaivu. Tiklīdz ronis izdzird motoru, tas zina — zvejnieks iet pēc loma — un steidzas līdzi laivai. Kad zvejnieks vēlāk atgriežas pie tīkliem, bieži vien palikušas tikai galvas.»
Lai nebūtu motora trokšņa, zvejnieki reizēm pat izvēlas parastas airu laivas. Taču arī tas negarantē izvairīšanos no zaudējumiem. «Roņi saplēš tīklus un murdus, tāpēc daudzi zvejnieki izvēlas jūrā vairs neiet vispār,» turpina Gronska.
Latvijas Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns apstiprina, ka pēdējos piecos gados situācija kļuvusi arvien sliktāka un risinājuma īsti nav. «Ronis jau nedarbojas viens. Viņi parasti ir vairāki. Tie zivis vai nu dzen murdā un tad to izposta, vai arī atbaida no zvejas rīka, uzturoties blakus tā ieejai. Neviena normāla zivs nepeldēs uz milzīga plēsēja pusi. Tāpēc nekādu lielo lomu nav.
Tomēr lielākā daļa postījumu attiecas tieši uz zvejas rīkiem. Linums jeb tīkla pinums vien maksā padsmit eiro kilogramā. Principā tiek pārtraukta zveja. Tā gudrā runāšana par superizturīgiem materiāliem, par roņu atbaidīšanu… Bet nekas nenotiek, kļūst tikai sliktāk.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.