Jaņa Rozentāla laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja skeitbordisti zum kā bites stropā, un nu ir pienācis brīdis, kad skeitbords un māksla satiekas. 6. septembrī tika atklāti mākslinieka un skeitera Kārļa Bogustova veidotie funkcionālie stikla vides objekti — pusrampa un sols. Neparastais mākslas darbs plānots un lolots trīs gadus.
Kārli kopš bērnības aizrāvuši nindzjas, akrobāti un brīva pieeja lietām. To viņam sniedz skeitbords. Kārlis ar to nodarbojas jau 18 gadus, un tieši šī kaislība viņu pievērsa mākslai. «Izdomāju iestāties Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā ar domu, ka es būšu tēlnieks un veidošu monumentus, pa kuriem varēšu skeitot.» Vēlāk Kārlis absolvēja arī stikla mākslas nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā.
Jaunatklātais darbs nav pirmais mākslinieka stikla objekts skeitošanai. Redzēdams, kā Kārlis skeito uz stikla objektiem, ar viņa idejām aizrāvās viens no Latvijas populārākajiem skeiteriem Madars Apse. Tieši viņš izdomāja — vajadzētu ko tādu radīt ar lielāku vērienu — un iekustināja šo ideju, piesaistot sponsorus. «Es gribēju vislabāko Latvijas skeitbordam,» saka Madars. Viņš arī ierosinājis, ka rampas nepieciešamas tieši šeit — skeiteru iemīļotajā vietā pie mākslas muzeja.
«Iespēja šeit izstādīties lika censties ar visiem spēkiem.» Līdz pat atklāšanas brīdim Kārli pavadījis liels satraukums par katru niansi. Objektam izvēlēti augstvērtīgi, dārgi materiāli. «Granīts ir viens no favorītiem. Kad ar dēli slīd pa maliņām, tās forši kraukšķ.» Mākslinieks izmantojis arī betonu, metālu rampas rāmja izveidei un savu firmas zīmi — stiklu. Veci logu stikli, sagriezti 10 centimetrus platās strēmelēs, krāsnī pavadījuši trīs nedēļas — pirmajās divās dienās temperatūra uzlēkusi līdz 900 grādiem pēc Celsija. «Oranžs kā lava. Atlikušās dienas stikls krāsnī atlaidinās. Tas ir ilgs un sarežģīts process.» Turklāt stikls mēdz būt cimperlīgs materiāls, tas var gan sadalīties, gan sagrimt, izjaucot vienmērīgo biezumu. Tad nākas to kalibrēt, zāģēt un likt kopā. Pusrampa sver 3—3,5 tonnas, bet soliņš — apmēram 1,2 tonnas. Lai konstrukcija būtu izmantojama, tai perfekti — milimetrs milimetrā — jāpieguļ virsmai, kur to novieto.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.